Latviešu Apvienība Gēteborgā (LAG)
Biedrības mērķis pēc statūtiem: Veicināt latvisko identitāti un kopību kā arī atbalstít latviešu. kultūras darbību
Vēsture
Sākot ar 1945 gadu Gēteborgā aktīvi darbojās latvieši, kuru skaits toreiz bija ap 500 personu..
Draudze aicināja uz Dievkalpojumiem un politiskas partijas cīnījās par savām idejām. (Draudzes mācītājs daudzus gadus Armīns Treus). Strādāja latviešu svētdienas skoliņa (skolotājas Ludmila Pāvuls, Helēne Dārzniece, Milda Lapiņa, Laimdota Ristamecs) Nodibinājās koris (diriģents Kārlis Karelis, vēlāk Ilze Šakare), teātra kopa (daudzus gadus vadīja Eduards Putniņš), tautas deju kopa (vadīja Laimdota Ristamecs)
Pirmie trimdas gadi bija cerību pilni cerības par atgriešanos brīvā Latvijā. Tā domājot bija svarīgi kopt latviešu valodu, mācīt bērniem Latvijas vēsturi un uzturēt tautiskas tradīcijas ar dziesmām un dejām. Pagāja pirmie trimdas gadi latviešiem, smagi strādājot maizes darbu un līdztekus sirdi ieliekot sabiedriskajos darbos.
Gadu gājumā vēl dibinājās sporta biedrība Baltic, Daugavas Vanagi, Nacionālais Fonds, Korporāciju Kopa un Pensionāru biedrība. Visas organizācijas sastāvēja 18.nov rīcības komitejā
1980. gadu sākumā organizācijas nolēma vienoties zem kopīga nosaukuma Latviešu Apvienība Gēteborgā (LAG). Šī vienošanās deva lielāku rīcibas brīvību pret zviedru iestādēm kā arī iespēju pieprasīt dotācijas no vietējās pilsēdas valdības. Dibināšanas sapulce notika 1984.gada 12.februārī kad arī pieņēma statūtus.
Jauno biedrību parakstīja vadītāji toreiz esošām organizācijām:
Tautas deju kopa Ritenītis Raimonds Cerbachs
Geteborgas Latviešu Jaunatnes Apvienība Niki Lenkhusens
Gēteborgas Latviešu svētdienas skoliņa Arvīds Ristamecs
DV Gēteborgas nodaļa Aleksandrs Kristsons
Latvijas Nacionālais Fonds Juris Sausiņš
Gēteborgas Buråsas latviešu teātris Juris Sausiņš
Pensionāru Biedrība Aprūpe Vera Puķītis
Gēteborgas Latviešu koris Ilze Šakare
Pirmajā valdē ievēlēja: Raimondu Cerbachu, Noru Dzalbi, Tomasu Ķemmi Niki Lenkhusenu, Laimdotu Ristamecs, un Juri Sausiņu. Kā priekššēdi ievēlēja Ilzi Šakari
biedru naudu nosprauda uz Kr 5:- (!) mēnesī Aktivitātes
Vairāk kā 20 gadu gājumā LAG ir atbalstījusi dažāda veida kultūras un politiskus pasākumus.
sadarbībā ar pārējām vietējām organizācijām. Apvienība jau no dibināšanas uzņēmās rīkot 18. novembra svētku aktu.
No pirmo gadu aktivitātēm var minēt fotoizstādi par Gēteborgas svētdienas skoliņas darbību un Gēteborgas teātra kopu no 1946. gada līdz 1985.gadam. Viesojās Stokholmas latviešu teātris ar viesizrādi Indrāni. Kopā ar igauņiem rīkoja Baltiešu vakaru. Ekonomiski atbalstīja Laimdotas Ristamecs tautas tērpu izstādi vairākos Gēteborgas muzejos kā arī atbalstu piešķīra žurnālam Laika Sprīdis, kuru 6 reizes gadā gatavoja un izdeva A Markēvics Géteborgá.
Sākot ar 1990. gadu sākās jauns darba posms saistīts ar neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanu. LAG, sadarbībā ar Latvijas Vēstniecību Stokholmā piedalījās Rietumzviedrijas un Oslo rajona Norvēģijā pilsoņu registrēšanā un Saeimas vēlēšanu izvešanā.
Gēteborgas latviešus saviļņoja LAG rīkotā režisora Anša Epnera filmas Es esmu latvietis izrāde, kur piedalījās pats režisors un gaismotājs Kalvis Zalcmanis.
1989. un 1990. gadā LAG saimniekoja savās telpās pateicoties Gēteborgas Latviešu draudzes un vairaku privātpersonu aizdevumiem un ziedojumiem. Telpās notika sanāksmes un dažāda veida sarīkojumi, piemēram vairākas mākslas izstādes (Ieva Iltnere, Juris Poikāns, V. Valdmanis). Ekonomisku iemeslu dēļ par nožēlošanu telpas bija jāatstāj.
Kultūras jomā LAG 1991 gadā atbalstīja Liepājas kora LĪVA viesošanos Zviedrijas rietumkrastā un Norvēǧijā (rīkoja Gēteborgas latviešu koris). Biedrība ir arī atbalstījusi latviešu mūziķu viesošanos Gēteborgā piemēram Stīgu kvartetu no Liepājas, Nīcas un Liepājas apvienoto kori, Rīgas filharmonijas stīgu kvartetu, Rīgas domas zēnu kori, vijolnieku Valdi Zariņu un mūziķus Larisu un Aleksandru Strēļus no Liepājas simfoniskā orķestra.
Sadarbībā ar Zviedrijas Latviešu Centrālo Padomi (ZLCP) un Gēteborgas latviešu pensionāru biedrību, LAG ir aicinājusi viesus un referentus gan no politikas gan no kultūras jomām. Pazīstami vārdi ir Latvijas pirmais kultūras atašejs Zviedrijā dzejnieks Juris Kronbergs, Latvijas goda konsuls Gēteborgā Roberts Rydingstams, redaktors Uldis Grava (toreiz no Radio Free Europe Minchenē), režisors Juris Rozītis no Stokholmas, dzejnieks Pāvils Johansons no Stokholmas, redaktors Vilnis Zaļkalns no Stokholmas, redaktors Niklavs
Lapūkins no Upsalas. No Latvijas viesojušies; aktrīse Vera Gribača-Valtere, redaktors Ojārs Celle, Saeimas deputāte Inese Birzniece, Krievijas latviešu kongresa priekšniece Lauma Vlasova, dzejniece Anda Līce, rakstniece Anna Žīgure, represēto biedrības priekšsēdis Tālivaldis Pētersons, profesors Jānis Priedkalns, profesore Rasma Šilde-Kārkliņa, vēstures zinātņu doktors Kārlis Kangeris u c.
kad Latvijas valsts prezidents Guntis Ulmanis ar kundzi bija oficiālā vizitē Gēteborgā 1995. gadā, LAG organizeja prezidenta sagaidīšanu lidostā un biedrības priekšsēde tika aicināta piedalīties prezidenta vizītes programmā. Gēteborgā viesojušies gan bijušie vēstnieki Jānis Dripe un Artis Bērtulis kā arī vēstniece Elita Kuzma.
Fizkultūras jomā daudzus gadus tika atbalstīta Ķekavas jauniešu basketa komandas piedalīšanās turnīra spēlēs Gēteborgā.
Ar IUMSILS projekta naudu pēdējā gadā LAG paspārnē ir notikusi regulāra vecāku un bērnu satikšanās ar mērķi veicināt latvisko audzināšanu un valodas prasmes uzturēšanu. Šo pašu projektu ietvaros Gēteborgā ir viesojušies folkloras grupas GRODI un aktieri no Dailes teātra ar viesizrādēm (Zemes nodoklis un Šampinjona derības).
Gēteborgā ir viesojušies Dr Mārtiņš Kuplais ar referātu par Brīvdabas muzeju, žurnalists Jānis Domburs kā svētku runātājs18.novembrī, Liepājas teātris ar izrādi Medusmēnesis. Ir rādītas filmas piemēram The Soviet Story un Rūdolfa mantojums, Ir koncertējuši Liene un Kristaps Graši. Par Latvijas politiku runājuši Rasma Kārkliņa, Valdis Liepiņš un Pauls Raudseps.
LAG atbildēja par vēlēšanas iecirkni Gēteborgā 2010.g. un 2011.g. Saeimas vēlēšanās.
Ieceres
Turpināt piedāvāt interesantus sarīkojumus vietējiem latviešiem.
Atrast veidu kā apzināt jauniebraucējus no Latvijas un tos iesaistīt LAG. Kontakti
LAG valdes priekšsēde
Līga Taube
