63568

"Atkraste", "uzstdjums", "salauzt slotaskta kriminllieta" 2015. gada vrds, nevrds un sprnotais teiciens
28.01.2016


Atkraste, "uzstdjums", "salauzt slotaskta kriminllieta" 
2015. gada vrds, nevrds un sprnotais teiciens
 

      Janva beigs RLB Latvieu valodas attstbas kopa kop ar saviem partneiem Latvijas Rakstnieku savienbas un LZA Terminoloijas komisijas prstvjiem pazioja 2015. gada vrda, nevrda un sprnot teiciena aptaujas rezulttus.

      Tie rosina prdomt, kas jauks un kas nejauks pdj laik novrojams latvieu valod, vrtt, ko visvairk vajadztu uzlabot tulkojumu, uzrakstu un nosaukumu kvalitti, visprjo vrdu krjumu, vingrinties skaidru teikumu rakstan, nepiekpties svevrdu iebrukuma priek, nelietot beznozmes modesvrdus.

      Gada vrda aptaujai savus prieklikumus var iestt ikviens latvieu valodas lietotjs. E-pasta adrese: gadavards@inbox.lv Iepriekjo aptauju rezultti kop 2003. gada  LVAK.wordpress.com/gada-vards-nevards-teiciens/

 

      "Atkraste" 2015. gada vrds ir eografijas jom pardjies neoloisms, kas apzm to jras (ar okeana vai ezera dau), kas skas no krasta, bet neietve dzijru. "Atkraste" ar novr prpratumus, ko var radt vrds "piekraste", ar ko parasti apzm zemes dau gar krastu (jeb "krastmalu", "piejras apvidu" u. tml.). rija atzina, ka "atkraste" ir labskangs, pc latvieu valodas likumiem un tradicijm darints vrds, k ar jau pardjies daos terminoloiskos savienojumo s, kas ietverti glosrijos un publikcijs. Dai interesantkie pretendenti uz gada vrda titulu bija: "rtdiengs", "papmeitene", "interneta lietuvni" (sinonims t. s. "troiem"), "laipnumis" (apstka vrds, var lietot laipi ldzam! viet), "melbikveidgie", "cklris", "labtiecba", "vlbrokastis" (anglicisma "brans viet"), "velkamisms" un "velkamisti"  (prmrgas imigrcijas veicintju un atbalsttju apzmjums), "uzmuma svinbas" ("korportv paskuma" viet), "grdasbumba" ("florbola" viet), "fantazijas dokuments" (asprtgs apzmjums pasei ldzgai apliecbai), "lietpratis", "pretsparis" jeb "pretsparnieks", "maksias lidojumi" (k "mazcenas lidojumi"), "brzilaiks", "merelt", "kasmkarte", k ar "pavalkas" (lietotas drbes, argon "humpalas"), "blenzis" (cilvks, kas daudz blen), "prettis" (svs, nepiekpgs oponents) un "stsirdis" (nelatviski: "sirdssts cilvks"    atrasts grmat Ja Endzelna latvieu valodas propaideutikas lekciju kurss, 2010, Rasma Grsle, 29. lpp.)

 

      "Uzstdjums" 2015. gada nevrds joprojm tiek plai un nepareizi lietots oti dads nozms: 'mris'; 'iestatjums' (datorik); 'nostdne'; 'princips'; 'iecere'; 'tema' ("sarunu uzstdjums"); 'priekstats' u.tml. 

      Nevrdu katgorij bija pieteikts daudz anglicismu un cits valods cluos aizguvumu: "brans", "smtijs", "kapkeiks", "barista", "bomzgs", "informtvie dingli", "jarmarka (Rarmarka)", "alkootulets", ""kinoiks", "podksts", "relze", "konsleris", "kulta " (piem., "kulta dieni" bez kda sakara ar reliiju), "lanbokss" un "mtte" (trimdas latvieu sarunvalod 'pusdienu krba' un 'gaia'), "lberlis" ( vrda nozme kuvusi neskaidra), "gurmns", "glamrgs", "minibuss", "mvers", "novittes", "rogainings", "reflektt", "reitings", "represijas"  (domts sods), "socfaks", "tverkingotjs", "tvameris", "simultns"; latvieu publikcijs it k angliski rakstts arabu vrds "Daesh" (vlamais latviskojums: "Dia", siev. dz. lokms vrds).

       Aptaujas dalbnieki iesniegui vl daudzus citus tdus nevrdus, kas pc uzbves, rakstbas vai pc iecerts nozmes jeb smantikas neatbilst latvieu valodas likumbm un ldzinjai praksei: "100 gade" (Latvijai svinsim simtgadbu, simt gadu jubileju, nevis simtgadi = 'gadsimtu'!), "suu puikas, meitenes" (kucni, kuctes!), "finanu pratba", "nestandartais", "finanu zinos".       

      Par gada pankumu var uzskatt ar to, ka ar sabiedrisku darbinieku kopgm plm izdevs novrst to, ka par Latvijas Nacionls bibliotkas msdiengi iekrtots stuves nosaukumu kst nevrds "Kleever" (beznozmes vrds nezinm valod, neskaidr rakstb). 

      Pardjuies un kuplojui ar no latviska vai jau ierasta aizgta materila radti vrdi un vrdkopas, kas dieml ir neloiski: "sadalmie bgi", "nesadarbba", "dzve ar garu", "dzvot ar garu", "ikonisks sievietes", "iziet (kaadienestu)", "militrais kuis" (kaakuis!), "ekspektciju scnrijs", "nebanka", "proislmiskais vstjums" (tikai divus vrdus ga?), "starptautisk dziedtja", "gada globlais izpildtjs", "uzraudzbas trkums par virzbu", "Geto sples", "Geto saldjums", "noslgt/noslgties" ('beigt/beigties' viet), "rsfinancjums", "stvizrde", "terminizts" (par krjumu).

      Nevrds tzeris pai pamants sakar ar gaidmo latvieu filmu "Dvseu putenis". Jaunas filmas su krdinjumfragmentu, ko reklmas nolk rda publikai, kamr filma vl top, turpmk vartu saukt kd no iem jaunvrdiem "krdeklis" un "uzkurs". Savukrt "kaceklis" vartu dert cita kinomkslas un litertras jdziena nosaukanai, ko angliski dv par "cliffhanger". 

      Jau krietnu laiku mulsina nosaukums "Barona centrs", kas stenb ir nevis kds institts, bet Krija  Barona iel uzcelta mazumtirdzniecbas un komercpakalpojumu ka. Izrds, ka stilistiski tikpat aplami darints ir ar patnjs Rgas sabiedrisk transporta pieturvietas nosaukums: "Slavu rotcijas aplis". To, gada vrda rijai apsprieoties ar ar citiem valodas praktiiem, tika nolemts ieteikt prdvt par "Slavu ielas apli" (tuvum ir Slavu iela, Slavu tilts, bet "aplis" nozm satiksmes mezglu)."

 

      Salauzt slotaskta kriminllieta" 2015. gada sprnotais teiciens  lietots pres, k ar citur dads varicijs, kad tika apspriesta Daia Rtenberga vairkkrtj tiesana par to, ka sabojts kds kts, kas izmantots publisk demonstrcij, ku atbalstja Krimas anneksiju starptautisko normu un nolgumu prkpumu. ai pa sakar pamants vl cits labs teiciens: "Dainis Rtenbergs rkojs satversmgi" advokta Ala Allika aizstvbas run ties, kas publicta ar "Jurista Vrd" (satversmgi = atbilstgi, saskangi ar satversm jeb konstitcij paustiem ideliem un principiem).

      Citi asprtgi un zmgos bros dzirdti 2015. gada teicieni "Tautai jzina savas varomanas!" (par pieticgajiem vietjo socildemokratu ldeiem); "Laikam no skuma jierauj!"; "Labi, ka ts nav llijas!"; "Vveres ir lecgas."" (brna rakstudarbi); "Iekpoltik lielkos prsteigumus ness ugungais mrkais." (laikrakst); "Vjonis tikko nogza Brziu."; "Pagtne ir brnumu pilna k brnu mute."(Ara Ostupa recenzij par Kra Vrdia grmatu "Pieauguie"). 

      Dvainu teicienu vid minami "Man tas lmums ir bijis visu mu iek."; "! ! !"; "Uz apsdzto sola vaingie Zolitdes liet"; "Es justos komfortablk, ja is pieaugums nebtu tik liels." (par ministru algm) un "...es taj laik biju n."(taisnoans par neziu).

 

      "Ikviens, kas d no rokas, vismaz pris reizes gribjis taj iekost"  ir kuvis par 2015. gada latviskko sprnoto teicienu. T to novrtjui RLB domes deletie vrttji. Atzias paudjam Vladim Sprem pieirta pa RLB veicinanas balva par dalbu gada vrda aptauj.

      2015. gada vrda un nevrda rij darbojs astoi valodas tertii un praktii: litertrfilosofe un tulkotja  Ieva Kolmane; architekte, sabiedrisk darbiniece Maija Sinka-Gobia; valodniecbas profesore Dace Markus; vietnes LVAK.wordpress.com redaktors Valters Feists; Ventspils Augstskolas Tulkoanas studiju fakulttes profesors Juris Balduniks; rakstnieks un reklmas tekstu specilists Pteris Prtis, tulkotjs, literrais redaktors un terminologs Aldis Lauzis; valodn iece, RLB Latvieu valodas attstbas kopas koordintore Vineta Poria. 

      Latvieu valodas attstbas kopa (LVAK) iecerjusi turpint ptt gan gada labo, gan nejauko vrdu vkumu, gan ar  daudzveidgos iestjumus ceturtaj papildu katgorij "gada savrstjums"(samudintus, neskaidrus teikumus, kas pardjuies nopietni domtos tekstos). Paredzams, ka aj darb bs vajadzgi palgi cilvki, kam ir pieredze redian, latvieu valodas morfoloij, sintaks, svevalods un terminoloijas izstrd. Sevii gaidm sav pulk klasisks latvieu pareizrakstbas pratjus, bet iesaistmies domu apmai ar visiem, kas velt laiku msu valodas kopanai un ptanai. 

  Ar LVAK var sazinties, apmekljot ts vietni http://LVAK.wordpress.com un ieskatoties jaunumos ivintavas kanl http://twitter.com/LVAK_valoda

 

Apskatu sarakstja Valters Feists

Zmjuma autors Mareks Ruskuls      

Ieldju...



      Atpaka