44905

Tikšanās ar latviešiem Norvēģijā
25.04.2014


Aprīļa beigās Rīgas Latviešu biedrības, radošās apvienības jauniešiem  „TREPES” un Strazdumuižas internātvidusskolas – attīstības centra vājredzīgiem  un neredzīgiem bērniem pārstāvji devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Norvēģiju. Brauciens, kura galvenais mērķis bija nevalstisko  organizāciju Norvēģijā darbības un pieredzes iepazīšana,  tika rīkots projekta „Atvērsim pasauli iespējām un prasmēm „ ietvaros.

Trīs dienu programma Oslo bija plaša, intensīva un auglīga, sniedzot   vērtīgas zināšanas, prasmes un pieredzi par sabiedrisko organizāciju darbību ārpus Latvijas. Latvijas pārstāvji tikās ar Norvēgijā dzīvojošiem latviešiem, iepazina tur dibināto latviešu sabiedrisko organizāciju darbību, misiju, mērķus, kā arī aktuālākās problēmas. Tikšanās reizes kļuva par ražīgu un jaunu  domu apmaiņām, izzinot organizāciju  sadarbību ar pašvaldībām, valsts  iestādēm, kultūras, sociālā darba un izglītības jomas,  komunikācijas un informācijas aprites jautājumus.

Plašāks ieskats, viesojoties Oslo, izveidojās trīs organizāciju -  Latviešu biedrības Norvēģijā,  Latviskā mantojuma saimes  “Senā lāde” un Kastaņa skoliņas - darbībā.

Latviešu biedrība Norvēģijā ir dibināta 1952.gada 17.februārī Oslo, sākotnēji ar nosaukumu Latviešu Palīdzības biedrība Norvēģijā, kurš 1990. gada 2. decembrī mainīts uz Latviešu biedrība Norvēģijā. Latviešu biedrība Norvēģijā ir bezpeļņas, brīvprātīga sabiedriska kultūras organizācija, kuras mērķis ir uzturēt latviešu tautas kultūru, valodu, tautas tradīcijas, nacionālo identitāti un latvisko dzīvesveidu Norvēģijā dzīvojošo latviešu vidē, kā arī veicināt latviešu kultūras un informācijas par Latviju izplatīšanu norvēģu sabiedrībā. Biedrības sastāvā šobrīd ir vairāk nekā 70 biedri. Tās darbības centrs ir Oslo, taču biedrība ir uzsākusi aktīvu darbu pie reģionālo nodaļu izveides, lai realizētu savu misiju, aptverot iespējami lielu daļu latviskās kopienas pārstāvju visā Norvēģijā.

Galvenie biedrības darbības virzieni ir biedrības paplašināšana, latviešu skolas aktivitātes, mājaslapas attīstīšana un dažādu pasākumu organizēšana latvietības uzturēšanai un kopienas saliedēšanai. Tā ir atvērta jaunu biedru uzņemšanai, mūsdienīgai sadarbībai ar citām organizācijām pasaulē, kā arī daudzveidīgām pilsoniskām aktivitātēm un projektiem.

Biedrība aktīvi piedalās gan Norvēģijas sabiedriskajā dzīvē, gan arī atbalsta Latviju. 1996.gada 1.novembrī , kad darbību uzsāka Latvijas vēstniecība Norvēģijas Karalistē, aizsākās biedrības un vēstniecības cieša sadarbība. Biedrība ievācās vēstniecības telpās. Savukārt, 2000. gadā 20.un 21.septembrī valsts vizītē Norvēģijā viesojās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, kuras uzņemšanā aktīvi piedalījās biedrības valde un biedri. Jau kopš dibināšanas biedrība veic sociālu, saimniecisku, kultūras, juridisku un humanitāru biedrības darbu, sazinoties ar Latvijas valsts sūtņiem un latviešu bēgļu organizācijām. Gadu gaitā biedrība ir atbalstījusi ar līdzekļiem Latvijas Nacionālo Fondu, Ministres Latviešu ģimnāziju, Latviešu centru Minsterē un citus. Biedrība ir arī sniegusi materiālu atbalstu Latvijai: mācību materiālus skolām, stipendijas latviešu studentiem Norvēģijā, gultas un invalīdu krēslus veco ļaužu mītnēm, individuālu atbalstu trūcīgām ģimenēm, dāvanu paciņas cietumniekiem Rīgas un Valmieras cietumos, Derpeles (Bauskas rajons) veco ļaužu mājas remontam.

Pēdējo desmit gadu laikā, dažādu iemeslu vadīti, Norvēģijā ieceļojuši samērā daudz latviešu, tajā skaitā arī ģimenes no Latvijas ar bērniem. Līdz ar to tika nodibināta skola latviešu valodā runājošiem bērniem „Kastaņa skoliņa”, kura uzsāka darbību 2003.gada novembrī. Sākotnēji pulcējot 10, darboties gribošus bērnus un viņu vecākus, šobrīd tā savās telpās uzņem ap 40 dažāda vecuma bērnus. Pēdējos 3 gadus Kastaņa skoliņas nodarbības notiek regulāri 2-3 reizes mēnesī nedēļas nogalēs. Skoliņai ir izstrādātas vadlīnijas, ir savs karogs, himna, simbols – kastanītis, 2 reizes mācību gada laikā tiek izdota avīze “Kastanītis ripo”. Skoliņas mērķis ir nepazaudēt savu identitāti un piederību Latvijai, mācīt un pilnveidot latviešu valodu, tautas tradīcijas, iegūt latviski runājošus draugus un kopīgi pavadīt brīvo laiku, svinēt svētkus.

Latviskā mantojuma saime “Senā lāde” savu darbību uzsākusi pavisam nesen, tajā apvienojušies  dalībnieki, lai  savstarpēji dalītos latviskajā mantojumā, ko katrs saņēmis  caur savu dzimtu. “Senā  lāde”  aicina pievienoties tos, kurus interesē tautas tradīciju, latviskās dzīvesziņas, folkloras un gara mantu glabāšana un nodošana tālāk nākošām paaudzēm. Tiekoties Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāja dalījās savā pieredzē par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, dokumentēšanu, nozīmību un demonstrēja  dāvanā atvesto dokumentālo īsfilmu par latviskās dzīvesziņas stiprināšanu.

Tikšanās laikā Latvijas vēstniecībā Norvēgijā īpaši tika pārrunātas projekta „Atvērsim pasauli iespējām un prasmēm„ norises, kurās aicināti radoši piedalīties arī latviešu bērni Norvēģijā. Kopā ar latviešu jauniešiem radošās apvienības jauniešiem  „TREPES” pārstāve izspēlēja kampaņas “Elpo zaļi!” ietvaros izstrādāto interaktīvo spēli par tuberkulozi, smēķēšanu imunitāti un zaļu dzīvesveidu. Spēles laikā notika aktīvas diskusijas par dažādām atkarībām un meklētas  sociālo jautājumu  un sociālā darba atšķirīgās vai kopīgās iezīmes Latvijā  un Norvēģijā. Spēle tika nodota latviešu biedrības pārstāvjiem spēlēšanai, izmantošanai un popularizēšanai.

Rīgas Latviešu biedrība izsaka sirsnīgu paldies latviešiem Norvēģijā par atsaucību un viesmīlīgo uzņemšanu! Īpašs paldies - Latviešu biedrības Norvēģijā valdes priekšsēdētājai Ievai Melbārdei, vietniecei Ingūnai Ingeborgai Haanes un institucionālo jautājumu koordinatoram Kārlim Valdmanim!

Informāciju sagatavoja
Rīgas Latviešu biedrības
Reklāmas un informācijas projektu vadītāja
Zinta Gugane
Mob.tel. 29528022
E-pasts: zinta.gugane@rlb.lv

 

 

www.sif.lv    www.eeagrants.lv   www.eeagrants.org

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild Rīgas Latviešu biedrība 
Ielādēju...



      Atpakaļ