73047

Artūra Salaka piemiņas koncerts "Mūzika cauri paaudzēm"
01.10.2016



Atceroties Artūru Salaku



      Rīgas Latviešu biedrība, Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisija un Latvijas Komponistu savienība laipni ielūdz interesentus Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē 2016. gada 1. oktobrī plkst. 16.00 noklausīties koncertu Mūzika cauri paaudzēm komponista, mūzikas pedagoga, koklētāja, folklorista, diriģenta Artūra Salaka 125. dzimšanas dienas atcerei. Piedalās Renē Salaks klavieres, Arvīds Bomiks muzikologs, jauktais koris Rīdzene, diriģents Vitolds Rijnieks, KTMC Ritums jauktais koris Līgo, diriģente Karmena Jakovela, Rīgas Skolēnu pils koklētāju ansamblis Austriņa, vadītāja Iveta Tauriņa, Valmieras pagasta senioru vokālais ansamblis Dziesmotā senatne, vadītāja Inese Reinfelde, VEF Kultūras pils vīru vokālais ansamblis, vadītājs Vilnis Salaks, Rīgas 6. vidusskolas skolēnu simfoniskais orķestris, diriģents Haralds Bārzdiņš

Artūrs Salaks
(1891. 30. IV, Latgalē, Franciskopoles muižā – 1984. 31. X, Valmierā;
apglabāts Rīgā, Jaunciema kapos)



      Komponists, mūzikas pedagogs un metodiķis, diriģents, koklētājs, kokļu meistars, tautasdziesmu vācējs un krājējs.
      Dzimis mežsarga Reiņa un šuvējas Annas Salaku ģimenē. Māte rītos dziedāja korāļus, viņas mācekles – tautasdziesmas un rotaļu melodijas. Tie zēna pirmie iespaidi mūzikā. Mazais Artūrs skolas gaitas sāk Mārkalnes pagastskolā, turpina Alūksnes draudzes skolā, 1913. gadā beidz Valmieras Skolotāju semināru. Skolotāja gaitas viņš uzsāk Valmieras draudzes skolā, neilgu laiku turpina Rīgā, pēc tam darbs latviešu bēgļu skolā Tartu, Igaunijā, un Jaroslavļā, Krievijā, tad atkal Valmierā. 1928. gadā Latvijas Konservatorijā absolvēja profesora Jāzepa Vītola kompozīcijas klasi, paralēli mācībām strādājot Rīgas 4. ģimnāzijā (1920 – 1934). 1927. gadā Artūrs Salaks nodibina un sešus gadus vada kori Fortissimo, bet īpašu popularitāti trīsdesmito gadu beigās viņš iegūst ar kori Dziesmotā senatne, tam arī veltīta lielākā daļa komponista tautasdziesmu apdaru, kas sabalsotas, izmantojot īpatni latviskos balsu principus (teicēji, vilcēji, locītāji, sīkaliņas; kori apzīmēdams ar vārdu – pulks).
      Iepazinis Jurjānu Andreja savāktos tautas mūzikas materiālus, Artūrs Salaks apņēmīgi nolemj turpināt viņa darbu. Piecu vasaru ceļojumos pierakstīta 2161 folkloras vienība; 1611 melodija, 529 dziesmu teksti, 21 rotaļa un deja, no šīs bagātības pats izveidojis vairāk nekā 200 apdaru.
      Iedraudzējies ar Ernestu Brastiņu, Artūrs Salaks iepazīst Dievturu kustību, Valmierā nodibina dievturu draudzi Tālava.
      Pēckara gados Artūrs Salaks Valmieras rajona kultūrā bija īpaša parādība, Valmieras ielas visbiežāk redzams tautas tērpā un ar kokli padusē. Mūža pēdējie gadi viņam rit vairākās jomās – Valmieras Drāmas teātrī Mūzikas un Pedagoģiskajā skolā, arī rajona kultūras nama ansambļos, tos vadot, rakstot mūziku, koklējot, arī kokli pilnveidojot. Iestudējumam Pūt, vējiņi rakstītais mūzikas materiāls pārtop operā Pūt, vējiņi.
      Artūra Salaka devums mūzikā pagaidām vēl maz pētīts. Par viņu, neparastu personību, interesenti var izlasīt Baibas Gerškovičas simts lappušu garajā apcerējumā Artūra Salaka radošais devums mūzikas attīstībā Latvijas Universitātes un Latvijas Skolu muzeju asociācijas izdotajā piektajā rakstu krājumā Laikmets un personība (izdevniecība RaKa, 2004). 

Biļetes 3,- eiro Rīgas Latviešu biedrībā un stundu pirms koncerta

Koncertu atbalsta






      Atpakaļ