Rīgā aizvadītas Somugru dienas 2025
04.10.2025
Ar izstādi, priekšlasījumiem, dejām, dziesmām un ekskursiju uz Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju 4. oktobrī Rīgā aizvadītas Somugru dienas 2025. Šī gada svētku tēma bija ūdeņi jūra, upes, ezeri, avoti, domājot gan par somugru tautu tradicionālo dzīvesveidu, gan mītisko pasauli saistībā ar ūdeņiem, gan par senajām kultūras vērtībām, kas nozīmīgas arī mūsdienās.
Somugru dienās, kas notiek jau 12 gadus pēc kārtas, tiek aktualizēta Latvijas otras pamattautas lībiešu - kultūra kontekstā ar citām somugru tautām, kā arī latviešiem rosina sajust savu tālo senču saknes - saprast lībisko, igaunisko vai citu tautu somugrisko sevī. Apmeklētājem bija iespēja piedalīties daudzveidīgās aktivitātēs, iepazīstot igauņu, lībiešu, mariešu, sāmu, ungāru un votu (Zemgales krieviņu) kultūru.
Diena iesākās Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Baltajā zālē ar biedrības Randalist starptautiskā mākslas plenēra izstādes Līvzeme 2025 un retrospekcija atklāšanu. Izstādes veidošanā visvairāk darba bija ieguldījusi māksliniece Ieva Liepiņa. Šoreiz galvenais akcents darbu tematikas izvēlē bija jūra, zvejnieki un jūrskolas.
Plenērs notika jau 14. reizi pateicoties atbalstītājiem vietējiem iedzīvotājiem un viesmīlīgo māju saimniekiem; tas bija palicis uzticīgs sākotnējai idejai par mākslinieku sadarbību ar līvu krasta pastāvīgajiem iedzīvotājiem, līvu pēctečiem, cilvēkiem, kuri rada un veido vidi piekrastes ciemos. Šovasar plenērā piedalījās mākslinieki: Agnija Ģērmane, Arvīds Brazdžiūns (Arvydas Brazdžiūnas) (Lietuva), Evija Džonsone, Ieva Liepiņa, Silvija Meškone, Ligita Zandovska, Inese Križanovska, Georgs Avetisjans, Jānis Jēkabsons, Katrīna Vīnerte, Olha Hritsenko (Ukraina), Giedre Riškute (Lietuva). Izstāde būs apskatāma Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē līdz 2025. gada 3. novembrim.
Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē notika priekšlasījumu rīts (vēsturiskais nosaukums konferencēm RLB), kuru ieskandināja Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis Līvlist. Uzrunās sirsnīgus un rosinošus vārdus svētku norisei veltīja Guntis Gailītis, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs; V. E. Anne Soloranta, Somijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, V. E. Ģerģs Urkuti (György Urkuti), Ungārijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks; Marika Veravasa (Marika Väravas), Igaunijas Republikas vēstniecības konsule; Juris Žīgurs, Igaunijas mazākumtautību valdes loceklis, Ģirts Gailītis, Līvu (lībiešu) savienības LĪVOD ĪT vadītājs.
PhD Tenu Seilentāls (Tõnu Seilenthal), organizācijas Fenno Ugria (Igaunija) valdes loceklis, valodnieks runāja par Fenno Ugria darbību, somugru tautu valodām, jo īpaši par hantu valodu un tās pirmo pētījumu saistību ar Ainažu jūrskolu.
PhD Guntis Zemītis, vēsturnieks, arheologs no Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa Turaidas muzejrezervāta, iepazīstināja ar interesantu prezentāciju par Gaujas ūdensceļu 10. 13. gadsimtā.
PhD Lolita Ozoliņa, Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja, runāja par simbolisku straumi, kas savieno dzīvā mantojuma nepārtrauktību un pārnesi paaudzēs, par daudzām aktivitātēm Vidzemes lībiešu kultūras mantojuma saglabāšanā un aktualizēšanā mūsdienās.
Māra Vīgerte, nodibinājuma Ventspils lībiešu apvienība Rānda valdes locekle, pastāstīja par to, kā vēsturiski veidojusies lībiešu kopiena Ventspilī un kādas sabiedriskās aktivitātes tā veic.
Aizraujošu Jūras vēju skaņu un kustību mirkli novadīja muzikante Aiga Auziņa. Kafijas pauzē varēja baudīt lībiešu, somu un ungāru tradicionālos gardumus, bet igauņu ēdiens bija gaidāms pusdienās.
Priekšlasījumu rīts turpinājās ar atraktīvu lībiešu valodas brīdi, kur vairākus vārdus un to izpratini salīdzinājumā ar citām valodām mācīja Ērika Karutmane un Ģirts Gailītis.
Stāsts par valodām, kā arī par sāmu tradīcijām turpinājās Martas Roķes, kultūrvietas Valodu māja līdzdibinātājas, Sāmzemes apceļotājas prezentācijā Sāmu upe plūst.
Aleksejs Aleksejevs (Igaunija), mariešu kultūras pētnieks un dokumentālo filmu autors, iepazīstināja ar prezentāciju par mariešu valodas izplatību un tradīciju saglabāšanas iespējām mūsdienu apstākļos.
Latvijā mīt vēl vienas somugru tautas pēcteči voti (Zemgales krieviņi), pētījumu par šīs tautas tradīcijām, mītiem, mitoloģiskajiem tēliem saistībā ar ūdeni prezentēja sociologs Dmitrijs Ščegoļevs.
Dženeta Marinska, biedrības Domesnes (Kolka) vadītāja, pastāstīja par zemūdens noslēpumiem piekrastē atrastā mantojuma izpētes organizēšanu, saglabāšanas iespējām, kā arī pasākumu rīkošanu piekrastes mantojuma popularizēšanai Kolkā. Viņa arī stāstīja par Kr.Valdemāra piemiņas saglabāšanu, par ledlauzi "Krišjānis Valdemārs", (1926-1941). Tas bija paredzēts kuģu ceļu atbrīvošanai no ledus aizsalstošajā Rīgas ostā, bet tika izmantots arī Valsts prezidenta un valdības locekļu eskortam ārvalstu vizītēs.
RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis pieminēja Kr.Valdemāru kā Rīgas Latviešu biedrības goda biedru.
RLB koris Austums Ārija Šķepasta vadībā sadarbībā ar RLB kopienas Rīgas Danči dalībniecēm Malvīni Mantinieci un Agnesi Lukjanovu bija sagatavojuši pārsteigumu - pirmatskaņojumu priekšnesumam korim ar dižkokli ( ~2 m garu kokli, spēlētu ar lociņu) un bungām vēstot par jūras bangām.
Pasākumu vadīja Margita Poriete.
Saprašanos priekšlasījumu rītā nodrošināja tulki: angļu valodai - Evita Lisovska, igauņu - Ērika Krautmane, Aiva Plauča, Ivika Kaisele; somu - Alberts Timofejevs, ungāru Ariana Župika.
Prezentācijas tehniski nodrošināja Evita Lisovska un Annija Liepa.
Norises vietu rotāja Margita Porietes RLB Folkloras komisijas biedru gatavotie ūdens putni biedrībai Kultūrtelpa dabā.
Tālāk sekoja ekskursija no Rīgas Latviešu biedrības uz Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju (RVKM) pa seno lībiešu un igauņu pēdām, kuru vadīja RVKM gidi un Aiva Plauča.
Koncertu RVKM sirsnīgi, koši un pārliecinoši vadīja Laura Šmideberga, daudzi koncerta dalībnieki viņai bija jau pazīstami, un katram viņa varēja veltīt kādu uzmundrinošu vārdu un precīzu pieteikumu.
Koncertu ieskandināja Ventspils lībiešu dziesmu ansamblis Rāndalist, vadītāja Angelika Dzintara, un Tārgales pagasta līvu folkloras kopa Kāndla Ilgas Pornieces vadībā; mariešu tradicionālo mūzikas instrumentu dūdas un mariešu deju demonstrēja viesis no Igaunijas Aleksejs Aleksejevs; spilgtas emocijas un publikas līdzdziedāšanu izraisīja Roņu salas stāsti un dziesmas (Ruhnu saare lood ja laulud), Kairi Leivo (Igaunija) vadībā; trīs uzstāšanās reizēs dejotāju grupas Forgatós Táncegyüttes Makó, vadītājs Lāzlo Doktors (Doktor László) (Ungārija) pastāstīja gan par grupas darbību, gan par tautas tērpiem, tulkoja Ariana Župika. Neaizmirstami un koši bija dejotāju priekšnesumi; ar jaunības degsmi un radošu izpausmi uzstājās lībiešu jauniešu mūzikas grupa Nūrka lapst (Igaunija - Latvija). Koncerta noslēgums izskanēja spēcīgajā folkloras draugu kopas Skandinieki dziedājumā, vadītāja Julgi Stalte (Latvija).
Pēc koncerta visus gaidīja Rīgas Latviešu biedrībā spēļu un deju sarīkojums, ko vadīja Rozīte Katrīna Ponne kopā ar Rīgas dančiem un lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolu Mierlinkizt Ievas Zdanovskas vadība. Rīgas Danči atklāja sarīkojumu, iesaistot daudzos apmeklētājus kopīgā, svinīgā dejas solī, bet Mierlinkizt bija sagatavojuši prezentāciju, lai lībiešu rotaļām varētu dziedāt līdzi vārdus. Sarīkojumā bija iespēja izdejot gan igauņu soļus kopā ar grupu Roņu salas stāsti un dziesmas, gan aizrautīgi iesaistīties mariešu dejās kopā ar Alekseju Aleksejevu, gan ļauties ugunīgajiem ungāru deju ritmiem Lāzlo Doktora vadībā kopā ar Forgatós Táncegyüttes Makó, gan saprast, cik pamatīga ir lībiešu kultūra arī deju soļos kopā ar Julgi Stalti un Skandiniekiem.
Svētki turpinājās Ainažos 5. oktobrī un ungāru deju sarīkojumā Rīgas Latviešu biedrībā 6. oktobrī.
Paldies visiem dalībniekiem!
Pasākumu rīkoja Rīgas Latviešu biedrība sadarbībā ar asociāciju Fenno-Ugria (Igaunija), somugru tautu valstu vēstniecībām: Igaunijas vēstniecība Eesti Suursaatkond, Somijas vēstniecība Suomen suurlähetystö, Ungārijas vēstniecība Magyarország Nagykövetsége Riga/Embassy of Hungary Riga, Līvõd Īt / Līvu savienība, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs/ Riga History and Navigation Museum un Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, Valodu māja - House of Languages un biedrību Kultūrtelpa Dabā.
Pateicamies par atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonds un ACA Forest SIA.
Finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas Vidzemes kultūras programma 2025 ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma.
