Ar daudzveidīgām aktivitātēm Ainažos, š.g. 5. oktobrī izskanējušas “Somugru dienas 2025”, kuras rīkoja  Rīgas Latviešu biedrība kopā ar sadarbības partneriem un atbalstītājiem.  Svētki Latvijā notika jau 12. gadu pēc kārtas, šī gada tēma bija „ūdeņi – jūra, upes, ezeri, avoti”, domājot gan par somugru tautu tradicionālo dzīvesveidu, gan mītisko pasauli saistībā ar ūdeņiem, gan par senajām kultūras vērtībām, kas nozīmīgas mūsdienās. “Somugru dienās” tiek aktualizēta Latvijas otras pamattautas – lībiešu – kultūra kontekstā ar citām somugru tautām, kā arī latviešiem rosina sajust savu tālo senču saknes – saprast lībisko, igaunisko vai citu tautu somugrisko sevī.  Šajā dienā Ainažos varēja iepazīt lībiešu, igauņu, mariešu un ungāru kultūru. Svētkos tika pieminēts arī Rīgas Latviešu biedrības goda biedra Krišjāna Valdemāra devums jūrniecības un kuģniecības rosināšanā lībiešu pēcteču apdzīvotajās vietās, atzīmējot viņa 200 gadu jubileju. 

Ainažu jūrskolas muzejā notika svētku dienas atklāšana, kur uzrunas teica Iveta Erdmane – Ainažu jūrskolas muzeja vadītāja;  Evija Keisele, Limbažu novada Kultūras pārvaldes vadītāja; Linards Kumskis, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks; Jānis Atis Krūmiņš – Rīgas Latviešu biedrības domnieks, biedrības “Metsapoles līvu kultūras centrs” vadītājs; Lilita Kalnāja - biedrības “Mazirbes draugu kopa” vadītāja, sniedzot sveicienu no Mazirbes jūrskolas. Muzejā izskanēja Salacgrīvas folkloras kopas “Cielava” dziedātās dziesmas, vadītāja Laura Eimane. Tālāk sekoja aizraujoša ekskursija pa Ainažu jūrskolas muzeju  kopā ar Sniedzi Krēgeri – muzeja sabiedrisko attiecību speciālisti. Noslēgumā sirsnīgā atmosfērā jautājumi mijās ar komentāriem un stāstiem, starp kuriem bija arī Margitas Porietes  Petaku dzimtas stāsts. Pateicamies Ainažu jūrskolas muzejam par viesmīlīgo svētku dalībnieku un apmeklētāju uzņemšanu– Ivetai Erdamnei un Sniedzei Krēgerai, kā arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam.

Ainažu kultūras namā  sarīkojuma  ievadvārdus teica Justīnes Borozdina – Ainažu kultūras nama vadītāja; Margita Poriete Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāja, “Somugru dienu rīkotāja” kopš 2014. gada. Rosinošu uzrunu svētkos teica  Mātē Naģs (Máté Nagy), Ungārijas vēstniecības misijas vadītāja vietnieks un konsuls. Linards Kumskis, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un digitālās attīstības jautājumos pastāstīja par aktualitātēm saistībā ar lībiešu kultūras mantojuma pētniecību, saglabāšanu un aktualizēšanu Siguldas novadā – Gaujas krastu apkārtnē, savukārt par  iedzīvotāju aktivitātēm Salacas lībiešu senajās dzīvas vietās – upes krastos un tiltiņu būvēšanas stāstiem  runāja Agita Lapsa - stāstniece, Valmieras bibliotēkas novadpētniecības speciāliste.  PhD Tēnu Seilentāls (Tõnu Seilenthal), organizācijas „Fenno – Ugria” (Igaunija) valdes loceklis, valodnieks interesantā viedā bija atradis saikni starp Ainažiem un hantu valodas pētniecību, runājot par Ainažu jūrskolas pirmā direktora Kristiāna Dāla organizēto ekspedīciju, atklājot Ziemeļu jūras ceļu un nonākot hantu tautas apdzīvotajās vietās, tādējādi iepazīstot šīs tautas kultūru un valodu. Ekspedīcijas rosinātājs bijis Kr. Valdemārs, kuram šogad tiek atzīmēta 200 gadu jubileja.  Ainažnieku kaimiņš, kuivižnieks, grāmatu autors un Vidzemes jūrmalas kultūrvēsturiskā mantojuma pētnieks Gints Šīmanis runāja par savas dzimtas zvejnieku gaitām,  zvejnieku sētas tapšanu senatnē un saglabāšanu mūsdienās. Viesis no Igaunijas, mariešu kultūras pētnieks, dokumentālo filmu autors Aleksejs Aleksejevs demonstrēja mariešu tradicionālo mūzikas instrumentu dūdas, kā arī deva iespēju noskatīties fragmentu no viņa dokumentālās filmas “Zosu diena”. Stāsti par tautas ungāru  tērpiem un košie  dejotāju priekšnesumi -  grupa “Forgatós Táncegyüttes Makó", vadītājs Lāzlo Doktors (Doktor László) (Ungārija), mijās ar  igauņu, lībiešu un latviešu dziesmām: grupa “Roņu salas stāsti un dziesmas”, vadītāja Kairi Leivo (Igaunija);  Saulkrastu folkloras kopa “Dvīga”, vadītāja Antra Deniškāne; Pāles folkloras kopa “Malībieš”, vadītāji Reinis Druvietis un Aurēlija Ieva Druviete; Salacgrīvas folkloras kopa “Cielava”, vadītāja Laura Eimane. Sarīkojuma izskaņā visi dalībnieki sadodoties rokās vienojās kopīgā “Pūt vējiņi” dziedājumā. 

Par saprašanos rūpējās tulki: Evita Lisovska – angļu, Ērika Krautmane – igauņu, Ariana Župika – ungāru, Alberts Timofejevs - somu. 

Pasākuma noformējumam ūdens putnus bija veidojuši: Margita Poriete, Ariana Župika un Baiba Ošmane pēc biedrības “Kultūrtelpa Dabā” pasūtījuma starptautiskajam folkloras festivālam “Baltica 2025”. Svētku raitai norisei palīdzēja Aiga Auziņa un Ainārs Ozoliņš.

Paldies Kristīnei Borozdinai un Ainažu kultūras namam  par skaisto un sirsnīgo mājvietu pasākumam. 

Svētku noslēgumā pie piemiņas zīmes Kr. Valdemāram “Baltā saule” uguns rituālu ar dziesmām, bungām un lāpām vadīja  Jānis Atis Krūmiņš. Uguns rituāls jūras krastā bija īpaši nozīmīgs dejotāju grupai no Ungārijas, jo daži no viņiem nekad dzīvē nebija redzējuši jūru. Paldies Ainažu pašvaldība par iespēju būt sakoptā norises vietā, jūras karstā un baudīt vienojošu jūras mieru, lībiešu karoga pakājē.

Pasākumu rīkoja Rīgas Latviešu biedrība sadarbībā ar asociāciju Fenno-Ugria (Igaunija), somugru tautu valstu vēstniecībām: Igaunijas vēstniecība Eesti Suursaatkond, Somijas vēstniecība Suomen suurlähetystö, Ungārijas vēstniecība Magyarország Nagykövetsége Riga/Embassy of Hungary Riga, Līvõd Īt / Līvu savienība, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs/ Riga History and Navigation Museum un Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, Valodu māja - House of Languages un biedrību Kultūrtelpa Dabā.

Pateicamies par atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonds un ACA Forest SIA.

Finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2025” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.