Rgas Latvieu biedrbas nams


Jnis Fridrihs Baumanis

Konstantns Pkns

RLB nams (1909.)
Pirmais Rgas Latvieu biedrbas (RLB) nams celts 1869.gad pc Ja Fridriha Baumaa projekta. 1897.gad ku nedaudz paplainja un prveidoja pc arhitekta Konstantna Pkna projekta. 1908.gad ka pilngi nodega.

Jnis Fridrihs Baumanis

Konstantns Pkns

 



RLB tlt rs pie nama atjaunoanas. Notika projektu konkurss, kur skices iesniedza arhitekti E.Laube, E.Pole, M.Nuka, A.Malvess, J.Alksnis, A.Vanags un A.Medlingers.


1908. gada oktobr Vidzemes gubernators apstiprinja arhitekta E.Laubes skices, tomr jau nkam gada aprl tika apstiprints jauns arhitektu E.Laubes un E.Poles projekts, pc kura ar ku uzcla. Bvdarbus beidza un namu iesvtja 1909.gada decembr. Galg projekta izstrdanu uzticja E.Laubem un E.Polem.


Rgas Latvieu biedrbas namam ir pieci, bet pagalma pus sei stvi.

is nams ir pirm ka Rg, kas celta neoklasicisma gar. Portlos izmantotas pulta granta kolonnas ar joniskiem kapiteiem, klasiska formu skaidrba vrojama vis fasdes kompozcij ar abpus galvenajai ieejai simetriski izvietotajiem rizaltiem.
s kas izvietojum galven nozme ir visprintam apjomam, nevis izsmalcintm detam vai orderu arhitektras elementiem fasdes noformjum. Kopum asimetrisk bvermea arhitektoniskaj veidol atspoguojas ar atsevias Vnes jgendstila formls iezmes. pai tas sakms par rizaltu veidojumu, kurus vainago kupoli. Tipiski jgendstila elementi ir ar dekoratvie panno, kurus saret krsaina cementa un mozakas ielikumu tehnik veidojis Janis Rozentls.
Centrlaj kompozcij alegoriski tli no senu teiksmu pasaules - Prkons, Potrimps un Pkols - simboliz kultras mrus - skaistumu, spku un gudrbu. Savukrt, panno uz rizaltiem attloti ldzeki o mru sasnieganai - mksla, zintne, zemkopba un rpniecba. Ts ir kompozcijas "Saules sveiciens" uz kreis un "Pie avota" uz lab rizalta. Nama galven telpa ir augjos stvos izvietot tetra un koncertzle ar 450 vietm parter un 210 vietm balkon. Zem ts, kas otraj stv atrodas sarkojumu zle, k ar virkne citu telpu sanksmm, birojiem un sabiedriskm vajadzbm.
20. gs. 30. gadu otraj pus, kad par RLB goda biedru kuva Krlis Ulmanis, ts sabiedrisk dzve aktivizjs, iegstot reprezentcijas raksturu. Rads nepiecieamba pc jaunm telpm saviesgm sanksmm un citiem paskumiem. o uzdevumu 1935.gad nolma atrisint ar piebvi, nojaucot blakus esoo 4 stvu namu Merea iel 15, kas piederja biedrbai jau no 1902. gada. Piebves projektanu uzticja arhitektam E. Laubem.

kas paplainanu pabeidza 1938. gad. Piebves rjais veidols ir veiksmgi pakrtots pamatkas arhitektrai. Jauns daas pirmaj stv atrodas restorns, bet augjos - vairkas kluba un banketu zles, no kurm ievrojamk ir Lgo zle otraj un Zelta zle treaj stv. Nama iektelpu apdare ieturta klasicizts forms, t oti raksturga E.Laubes t laika radoajam rokrakstam, izmantoti ar atsevii barokla vai etnogrfiska rakstura elementi. E.Laube pats izstrdja zmjumus pilngi vism detam - kpu margm, durvm, portliem, kamniem, ipa veidojumiem, sienu un griestu apdarm, gaismas ermeiem, mbelm. E. Laube nedaudz prveidoja ar vec nama plnojumu, apvienojot to vien kompleks ar jauno dau. Jaun korpusa ieeju akcent neliels kolonnu portiks un var kaltas durvis ar Tiesu pils, Doma bazncas, Brvbas piemineka un Pulvertora attliem.

Visi kas interjeri ir samr labi un autentiski saglabjuies. Izmums ir daji aizkrsotie Zelta zles griesti un Lgo zles griestu gleznojums, kura autors ir E.Treilons. Tos paredzts restaurt.

Ernests PoleErnests Pole
(1872.-1914.) dzimis Lutriu Birzniekos k saimnieka dls, mcjies Sald, tad Kuldg, beidzis Baltijas skolotju seminru, 1901.gad beidzis Arensburgas imnziju k eksterns. No 1901.-1903.gadam studja lauksaimniecbu Jaunaleksandrovas Lauksaimniecbas un mekopbas institt, no 1904.-1908.gadam studja arhitektru Rgas Politehniskaj institt, ko beidza ar arhitekta grdu. Pc E.Poles projektiem celta piekto Visprjo Dziesmu svtku pagaidu ka, Rgas Savstarpjs kredtsabiedrbas nams Brvbas bulvra un Elizabetes ielas str, Rgas Amatnieku krjaizdevu kases nams Kr.Barona un Elizabetes ielas str, nams Elizabetes un Pulkvea Briea ielu str, k ar ap 40 daudzstvu mra dzvojamo namu Rg.



Eiens LaubeEiens Laube
(1880.-1967.) 1899. gad beidzis Ptera relskolu Rg, 1906.gad Rgas Politehnisk institta (RPI) Arhitektras nodau. 1907.gad kuva par RPI docentu. 1919.gad E.Laubi aicinja piedalties Latvijas Universittes Arhitektras fakulttes organizan, 1920.gad vi iecelts par Arhitektras fakulttes profesoru. No 1919.-1922. un no 1932.-1934.g. ir fakulttes dekns. Pc E.Laubes projektiem ldz 1.Pasaules karam uzcelts ap 80 daudzstvu mra ku - galvenokrt res nami, k ar vairkas sabiedrisks kas - Tirgotju un rpnieku savstarpjs kredtsabiedrbas nams Brvbas iel 33 (1912), enia skola Trbatas iel 15/17 (1905, kop ar K.Pknu ) u.c. Ts visas veidotas nacionl romantisma vai racionlistisk statenisk jgendstila formu valod. 20. un 30.gados E.Laube veicis virkni sabiedrisko ku atjaunoanas un prbves darbus. Pc via projektiem bvta Jelgavas cukurfabrika, emeru viesnca (1933), Trszvaigu tornis Rgas pil (1938) u.c. celtnes.


                                                                                                        Materils tapis sadarbb ar prof. Jni Krastiu