13940

Gleznotāja Oskara Vīndedža (1911 - 2002) simtgades gleznu izstāde
Apskatīt komentārus (0)


19.04.2011


 Gleznotāja Oskara Vīndedža (1911 - 2002) simtgades gleznu izstāde

No 20. - 29. aprīlim Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē skatāma gleznotāja Oskara Vīndedža simgades gleznu izstāde.

Izstādes atklāšana - otrdien, 19. aprīlī plkst. 18.00.

Izstāde atvērta katru dienu no plkst. 12.00 - 18.00

 

Gleznotājs Oskars Vīndedzis

(1911 – 2002)

 

            Oskaram Vīndedzim māksla ir lielais dzīves sapnis, mērķis un aicinājums, kuram viņš tuvojās visu mūžu ar lielu bijību, mīlestību un sirds degsmi. Mākslai arī veltīts viss viņa mūžs.

            Oskars Vīndedzis dzimis 1911. g. 3. aprīlī Rīgā, Maskavas forštatē, savā „Dzērvju salā” , kurā viņam ir laimējies nodzīvot visu mūžu. Tēvs Pēteris cēlies no Ikšķiles laiviniekiem, bet mūža lielāko daļu nostrādājis Kuzņecova porcelāna fabrikā par meistaru. Māte Matilde ir Salaspils ratnieka Lazdas meita, liela rokdarbniece un dārzniece. Oskars, augdams četru bērnu ģimenē, ātri iepazīst dzīves skaudrās prasības.

            Pēc pamatskolas beigšanas Oskars Vīndedzis mācās Rīgas pilsētas Amatniecības skolas Mākslas nodaļā (1928. – 1932.), kur apgūst dekoratīvās noformēšanas specialitāti. Skolā par pedagogiem darbojas izcili mākslinieki – Ernests Veilands, Pēteris Kundziņš, Kārlis Zemdega, Jānis Saukums, Jūlijs Straume un citi. Viņu ietekmē raisās lielais dzīves sapnis par mākslu.

            Tālākais ceļš ved uz Mākslas akadēmiju (1935. – 1947.), kur daudz rosinoša mākslas pamatu izpratnē gūts no pedagogiem Vilhelma Purvīša, Konrāda Ubāna, Kārļa Miesnieka, Jāņa Kugas, Voldemāra Tones. Portretu glezniecībā viņš papildinās Jāņa Tilberga mākslas studijā (1940. – 1941.).Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu Oskars Vīndedzis beidz teicami Otto Skulmes vadībā ar diplomdarbu – griestu gleznojumu ( plafonu) „Līgo svētki” , iegūdams mākslinieka grādu un ieteikumu studijas turpināt Ļeņingradas Repina Mākslas institūta aspirantūrā.

            Seko neatlaidīgs, sistemātisks darbs dabas neizsmeļami bagātajā „laboratorijā”, kas palīdzējis atplaukt mākslinieka talantam. Daba modina idejas un domas, raisa izjūtas un emocijas. Zilie ezeri un mūžīgi mainīgā jūra, upju līči un pļavas, meži un tīrumi dažādos gadalaikos ir mākslinieka darbu tematika. Īpaši tuvas viņam ir agrās rīta stundas un novakares, kad dabas valoda ir plastiski dzīvāka un krāsaināka.

            Glezniecībai daļu laika atņem „maizes” darbs un ģimenes rūpes. Mākslinieks ir pratis atrast pareizo mēru laika un spēku sadalē. Pedagoģijai, jaunatnes estētiskajai audzināšanai veltīti trīs gadu desmiti. Par savu skolotāju Oskars Vīndedzis godina vairāk kā četri tūkstoši jauniešu, no kuriem pāris desmit atraduši tālāku ceļu uz Mākslas akadēmiju un arhitektūras studijām. Nozīmīgs ir viņa pedagoģiskās darbības posms Rīgas Celtniecības tehnikumā un Gleznošanas studijas vadīšana Tirdzniecības darbinieku klubā. Lasītas lekcijas par mākslu, noformētas izstādes un saņemta arī valdības atzinība.

            Oskars Vīndedzis ir gleznotājs ar plašu tematikas diapazonu. Liela atbildība un zināma drosme bija vajadzīga jau strādājot pie sava diplomdarba, jo līdz tam Mākslas akadēmijā neviens nebija uzdrošinājies gleznot plafonu. Tomēr drosme attaisnojās un pat spoži.

            Mākslinieka pārliecība ir, ka daba ir lielākā skolotāja – tā rosina uz poētiskām pārdomām, paver krāsainību, rada emocionālu pacilātību - dabas motīvi ir neizsmeļami; arī profesors V. Purvītis ir uzsvēris, ka vasaru gleznot ir visgrūtāk un, kurš tiks galā ar zaļajiem toņiem, tiks galā ar visu. Oskaru Vīndedzi iedvesmo un pacilā pavasara kūstošais sniegs, tas liekas tik dzidrs pret kailajiem kokiem un zilajām debesīm. Arī ābeļu ziedēšanas laiks sauc ar smeldzošu spēku, liek pamest visu un traukties kaut daļu šīs burvības atainot uz audekla. Paletē atplaukst krāsu prieks, gleznojot ziedošu kokus un krūmus, puķu kārtojumus vāzēs, klusās dabas.

            Mākslinieku saistījusi un vilinājusi arī jūra, īpaši agrie rīti, kad pār viļņiem parādās saule, gaiss dzestruma pilns. Kopā ar zvejniekiem iepazīts viņu ikdienas darbs un tapuši daudzi kolorīti portreti. Jūra pavērusi interesantas gleznieciskas problēmas – gaismas cauraustās ūdens masas nemitīgā mainība.  Vidzemes jūrmalā, Vitrupē pavadīta ne viena vien radoša vasara.

            Daudz gleznotas rudens ainavas  Arkādijas parkā, Mārupītes krastos un ārpus Rīgas. Gadās tādi salnas skarti rudeņi, kad lapas vēl nav notrauktas, kad deg apses un liesmo kļavas – šādai krāsainībai nemaz nevar paiet garām.

            Interesi par cilvēku, viņa gara pasauli mākslinieks apliecinājis daudzos portretos. Te atraisījumu gūst viņa zīmētāja talants. Parasti tiek portretēti labi pazīstami cilvēki ar līdzīgu emociju pasauli. Bieži tie ir kultūras darbinieki – rakstnieks Kārlis Kraujiņš,  operas mākslinieki Pēteris Grāvelis un Solveiga Raja, mūziķi Juris Švolkovskis, Valdis Jancis, Māris Villerušs, ornitologs Kārlis Grigulis, dendrologs Jānis Mežsēta. Arī ģimenes locekļi – abas meitas un citi bijuši pacietīgi pozētāji; visvairāk portretēta mākslinieka māte. Viņa arī bijusi lielākā atbalstītāja ne tik vieglajā mākslas ceļa izvēlē.

            Mākslinieks strādājis visdažādākajā tehnikās – guašā, temperā, akvarelī, pastelī, bet galvenokārt eļļā uz kartona, papīra, audekla. Vistuvākais ir pastozais triepiens (reljefi uzlikta krāsa) .

            Liela gleznotāja sirds daļa ir atdota mūzikai; tās valdzinājums viņu saistījis mūža garumā. Jau no bērnības kopā ar vecākiem un māsām daudz muzicējis, dziedājis vairākos koros; pašmācības ceļā apguvis vijoles un klavierspēli.  

            Oskars Vīndedzis savus darbus vienmēr centies parādīt skatītājiem. Lielāko izstāžu daļu viņš organizējis saviem spēkiem. Izstāžu kopskaits ir 60. Kā pirmo var minēt 1938. g. kopā ar Valdi Kalnrozi un pēdējo 1998. g. Sv. Pētera baznīcā. Vairākas izstādes rīkotas kopā ar gleznotāju Edgaru Vinteru, grafiķi Gvido Dikmani, Ādolfu Dārziņu. Daudzreiz gleznas izstādītas arī ārpus Rīgas -  dažādās Latvijas vietās, arī Amerikā (Mineapolē, Garezerā) un Zviedrijā.

             Mākslinieks Oskars Vīndedzis ir reālists. Reālists pēc pārliecības un estētiskajiem uzskatiem. Padomus un atbildes uz jautājumiem savā radošajā mūžā viņš smēlies pie šī stila dižmeistariem – Ticiāna, Velaskēza, Rembranta, Serova, Rozentāla, Purvīša, atklājot viņu estētisko vērtību pasaulē plašus, gara acīm nepārskatāmus horizontus.

            Par sava mūža veiksmi mākslinieks uzskatīja sagaidīto Latvijas atmodu un neatkarības atgūšanu. Viņa vārdos neizteiktais patriotisms un dziļā savas zemes mīlestība saskatāma katrā  darbā. Šajā gaišajā laikā Oskaram Vīndedzim bija jāpārdzīvo liela nelaime – ugunsgrēks viņa darbnīcā, kurā gāja bojā daudz darbu. Lai gan bija sasniegts cienījams vecums, mākslinieks atrada spēku atjaunot zaudēto – viņu spārnoja iespēja turpināt strādāt jau brīvā zemē.

            Ir nodzīvots garš, skaists, ne viegls mūžs, Atstātas baudīšanai, vērtēšanai un pārdomām nemateriālas vērtības.

            Ir pienākusi MĀKSLINIEKA  simtgade.

 

Ieeja par ziedojumu 

vindedzis

 

 




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA