113791

Andreja Šulca 110. jubilejas izstāde "Līvs ar otu"
21.10.2020


Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē no 2020. gada 3. līdz 21. oktobrim būs apskatāma mākslinieka Andreja Šulca gleznu izstāde “Līvs ar otu”.

2020. gada 14. maijā apritēja 110 gadi, kopš dzimis līvu mākslinieks un muzejnieks Andrejs Šulcs (1910-2006).  No līviem cēlies laivmeistara mazdēls un zvejnieka dēls Andrejs Šulcs jau bērnībā izbaudīja skaisto un skarbo dzīvi pie jūras. Šķiet, ka tāpēc arī jūra tik bieži dominē viņa darbos, un viņa vadībā ir dibināti piejūras brīvdabas muzeji. 

Godinot līvu mākslinieka Andreja Šulca piemiņu viņa jubilejas gadā, Rīgas Latviešu biedrība, biedrība “Mazirbes draugu kopa” un Andreja Šulca ģimene aicina uz iztādes “Līvs ar otru. Andrejam Šulcam 110” atklāšanu 2020. gada 3. oktobrī plkst. 16.30. Izstādes atklāšana noritēs Somugru dienas Latvijā 2020 ietvaros, ko jau septīto gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisija saistībā ar  Radu tautu dienām (Hõimupäevad) Igaunijā un sadarbībā ar asociāciju Fenno – Ugria (Igaunija),  somugru tautu valstu vēstniecībām (Igaunija, Somija, Ungārija) un Latvijas līvu organizācijām.

Pēc vispārējās izglītības iegūšanas Ventspilī, 1930. gadā Andrejs Šulcs iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, kur glezniecību apguva profesora Vilhelma Purvīša dabasskatu glezniecības meistardarbnīcā. Andrejs Šulcs akadēmiju absolvēja ar diplomdarbu „Rīga” (šo darbu vēlāk nopirka Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters. Pašreiz darbs ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja īpašumā), iegūstot mākslinieka gleznotāja grādu. 

Jau studiju laikā Andrejs Šulcs aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē - Latvijas Mākslas akadēmijas studentu vienotnē „Zaļā zeme”, Lībiešu draugu biedrībā. Tieši viņš 1933. gadā radīja līvu emblēmu, kas mūsdienās ir pamatā Līvu savienības nozīmītei. Andrejs Šulcs bija arī viens no zvejnieku biedrības „Kala” un Latvijas Jūrniecības savienības dibinātājiem, kā arī Latvijas Mākslinieku savienības un Tautas frontes biedrs.

Garajā un bagātajā mūžā Andrejs Šulcs ir darbojies dažādās jomās. Jaunībā, pelnīdams naudu studijām, viņš iepazinis skarbo zvejnieka dzīvi darbā uz burukuģiem. Vēlāk strādājis par skolotāju Reņģē, Rozes tautskolā, Ventspilī darbojies vēstures un etnogrāfijas izpētē. Pētnieka kaislība viņā pamodusies jau studentu gados, bet pēc Otrā pasaules kara par Andreja Šulca pamatdarbu kļuva muzeju organizēšana un vadīšana – viņa vadībā atjaunots Ventspils novadpētniecības muzejs Akmeņu ielā 3, izveidots Jūrmalas brīvdabas muzejs un Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs ar savu mazbānīti. 

Taču līdztekus muzejnieka gaitām, Andrejs Šulcs nekad nepameta gleznošanu. Viņš bija pārliecināts marīnists, un arī viņa klusajās dabās īpaša vieta atvēlēta jūras tēmai. Viņa glezniecības stilam raksturīgs gaišs krāsu kolorīts ar dzīvinošu spēku, kurā spektra krāsu raksts veido tādu kā sīku vilnīšu vai arī zivju zvīņām līdzīgu vizmojumu. 

Andreja Šulca pirmā personālizstāde notika jau 1931. gadā Ventspilī. Kopš tā laika personālizstādes viņš rīkoja regulāri Ventspilī, Rīgā, Tukumā. Savā radošajā mūžā Andrejs Šulcs ir uzgleznojis ap 3000 darbu, kuri  ir pabijuši  izstādēs Igaunijā, Somijā, Vācijā, ASV, Kanādā, Brazīlijā, kuplinājuši arī izstādes „Līvõd kuņšt”. Andrejs Šulcs bija pēdējais no māksliniekiem, kurš Latvijas brīvvalsts laikā (1940. gada agrā pavasarī) uzgleznoja Latvijas valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa un kara ministra, ģenerāļa Jāņa Baloža pusfigūru portretus.

1997. gadā Andrejs Šulcs tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2005. gadā kinorežisors Rodrigo Rikards uzņēma videofilmu „Līvs ar otu – Andrejs Šulcs”.

„Apbrīnojama ir viena viņa spēja - meklēt jaunu un doties nezināmajā”, tā par Andreju Šulcu savā grāmatā “Kurzemīte” rakstīja Imants Ziedonis, salīdzinot viņu ar latviešu pasaku pozitīvo varoni – Trešo tēva dēlu, kurš nav baidījies darba un grūtuma. 

Izstāde Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē būs apskatāma līdz 21.oktobrim no plkst. 10.00 līdz 18.00, pirms izstādes apmeklējuma piesakoties pie RLB administratora.

Ieeja izstādē par ziedojumu.

*  7., 11. un 16. oktobrī izstāde apskatāma tikai Rīgas Latviešu biedrībā notiekošo sarīkojumu apmeklētājiem.





      Back