Zviedrijas Latviešu Apvienība (ZLA) ir centrālā Zviedrijas latviešu organizācija, kas dibināta 2013. gadā, apvienojot bijušās Latviešu palīdzības komitejas un Zviedrijas Latviešu centrālās padomes funkcijas un darbību. ZLA apvieno latviešus Zviedrijā vienā kopīgā organizācijā.
ZLA mērķis ir apzināt un atbalstīt latviešus, kuri dzīvo Zviedrijā un kuri vēlas veicināt latviešu valodas, kultūras un identitātes saglabāšanu. ZLA visā Zviedrijā veicina un atbalsta latviešu darbību un iniciatīvas, kuras veicina šī mērķa sasniegšanu.
ZLA tiecas uzturēt un stiprināt Zviedrijā dzīvojošo latviešu saites ar sabiedrību Latvijā un citās latviešu diasporas mītnes zemēs. ZLA veicina Zviedrijas latviešu līdzdalību Latvijas sabiedriskajos procesos, lai stiprinātu demokrātiju un pilsoniskās sabiedrību Latvijā.
ZLA pārstāv Zviedrijā dzīvojošo latviešu viedokli saziņā ar Zviedrijas iestādēm un sabiedrību, Latvijas valdību, iestādēm, un sabiedrību un citām latviešu diasporas kopienām.
ZLA ir politiski neitrāla organizācija, tā iestājas par brīvu un neatkarīgu Latviju Eiropā, demokrātisku sabiedrības pārvaldi, politisko diskusiju un vārda brīvību.
ZLA darbība notiek astoņās nodaļās visā Zviedrijas teritorijā. Katra nodaļa pati nosaka savu darbību un ir neatkarīga. ZLA darbojas šādas nodaļas:
Dienvidzviedrijas nodaļa,
Gēteborgas nodaļa,
Stokholmas latviešu skola,
Stokholmas latviešu koris,
Upsalas nodaļa,
Stokholmas nodaļa (iepriekš Viduszviedrijas nodaļa),
Viduszviedrijas nodaļa Örebro,
Ziemeļzviedrijas nodaļa.
Zviedrijas Latviešu apvienība ir Pasaules Brīvo Latviešu apvienības un Eiropas Latviešu apvienības biedrs.
Par ZLA biedru var kļūt katrs Zviedrijas latvietis vai cittautietis, kas atbalsta ZLA mērķus, iestājoties kādā no ZLA nodaļām.
ZLA vada padome un centrālā valde, kuras tiek ievēlētas uz 3 gadiem.
ZLA padome sastāv no 18 ievēlētiem locekļiem un pārstāvjiem, kurus izrauga ZLA nodaļas no katras nodaļas pa vienam. ZLA padome uz sēdēm sanāk ne retāk kā reizi gadā. ZLA padomes sēdes sasauc ZLA centrālā valde. Padomes sēdē var piedalīties visi ZLA biedri, bet balsstiesības ir tikai padomes locekļiem. ZLA padome apspriež centrālas valdes darbību, pieņem centrālās valdes pārskatus par sabiedrisko un ekonomisko darbību, Revīzijas komisijas ziņojumu, apstiprina ZLA budžetu un vadlīnijas turpmākajai darbībai.
ZLA padome ievēl centrālo valdi, kas vada ZLA saskaņā ar statūtiem un padomes lēmumiem. Valdē uz 3 gadiem ievēl 5 7 locekļus. Valde no sava vidus izrauga priekšsēdi, priekšsēža vietnieku, biedrzini un kasieri.
ZLA priekšsēdis ir Juris Rozītis, priekšsēža vietniece ir Ilze Šakare.
Aktivitātes
ZLA ir pulcēšanās vieta visiem, kas vēlas tikties ar tautiešiem un kuriem rūp latviskās identitātes saglabāšana. ZLA izveidošana iezīmēja jaunu posmu Zviedrijas latviešu apvienotā darbībā, radot jaunu, mūsdienīgu organizācijas veidolu, kas atbilst šodienas latviešu kopienas vajadzībām, nezaudējot saiti ar jau pastāvošajām latviešu sabiedrības struktūrām un balstoties uz latviešu organizāciju Zviedrijā bagāto un nozīmīgo vēsturi un pieredzi.
ZLA piedāvā iespēju katram Zviedrijā dzīvojošam latvietim iesaistīties latviešu sabiedrības attīstībā un, darbojoties kādā no nodaļām, realizēt savas idejas. Katra nodaļa savu darbību pielāgo savu biedru vajadzībām un prasībām. Nodaļām ir iespēja saņemt finansējumu un atbalstu no ZLA centrālās valdes.
ZLA darbu palīdz organizēt un darbību atbalsta īpaši izveidotas vairāku nozaru darba grupas.
ZLA paspārnē darbojas Politiskā darba grupa, kas rīko debates un organizē informācijas apriti saistībā ar Saeimas un Eiroparlamenta vēlēšanām, kā arī citām būtiskām sabiedriski politiskām norisēm Latvijā. Darba grupā esošie vēsturnieki līdzdarbojas Latvijas vēsturei būtisku jautājumu skaidrošanā Zviedrijā un var konsultēt ZLA centrālo valdi par nepieciešamību paust viedokli atsevišķos Latvijai un latviešu interesēm būtiskos jautājumos.
ZLA darbojas Informācijas un komunikācijas darba grupa, tiek veidota un uzturēta organizācijas vietne internetā www.zla.se. Tās redaktore ir Aira Miķelsone.
Kontakti
Adrese
Zviedrijas Latviešu Apvienība Wallingatan 34, 111 24 Stockholm
E-pasts: info@zla.se
Informācijas un komunikācijas darba grupa:
E-pasts: redakcija@zla.se
Tālrunis 46 08 214425
Vietnes internetā:
www.zla.se
https://www.facebook.com/latviesi.zviedrija
https://www.draugiem.lv/group/18349331/zviedrijas-latviesu-apvieniba/ Vēsture
Otrā pasaules kara beigās uz Zviedriju bēgļu gaitās devās vairāk kā 4500 latviešu. Lielākā daļa pārbrauca ar laivām no Kurzemes krasta 1944. 1945. gadā. Viņiem vēlāk pievienojās latvieši, kas bēgļu gaitās bija devušies uz Vāciju, kā arī latviešu leģionāri. Pēc kara Zviedrijā bija apzināti apmēram 6000 latviešu bēgļu. Pēc 1946. gada, kad Zviedrijas valdība izdeva latviešu leģionārus PSRS, daudzi latvieši no Zviedrijas izceļoja uz ASV, Kanādu un citām zemēm. Ap 1952. gadu Zviedrijā bija palikuši nepilni 4000 latviešu.
Līdz 2013.gadam - apvienotās latviešu organizācijas Zviedrijas Latviešu apvienības izveidošanai, Zviedrijā dzīvojošo latviešu galvenās aktivitātes ilgus gadu desmitus vadīja divas nozīmīgas, vēsturiskas organizācijas - Latviešu palīdzības komiteja (LPK) un Zviedrijas Latviešu centrālā padome (ZLCP), kas savu darbību līdzšinējā veidā beidza, nodibinoties jaunajai organizācijai.
Latviešu palīdzības komiteja (LPK) tika izveidota 1945.gadā un tās mērķis bija sniegt palīdzību latviešu bēgļiem. Ritot laikam, tās mērķi mainījās un organizācija atbalstīja dažādas Zviedrijas latviešu aktivitātes - latviešu skolas, bērnu nometnes, korus un citus kultūras pasākumus. Lai organizācijas darbība atbilstu Zviedrijas likumiem, no 2007. gada tā mainīja savu struktūru, tika dibinātas nodaļas, uzsākts darbs vienotas latviešu organizācijas veidošanā. LPK mainīja nosaukumu uz Zviedrijas Latviešu apvienība. No 2013. gada šo nosaukumu nes jaunā, apvienotā Zviedrijas latviešu organizācija.
Latviešu nacionālo interešu aizstāvēšanai Zviedrijā un Latvijas neatkarības veicināšanai 1953. gada 15. februārī latviešu organizāciju pārstāvju sanāksmē Stokholmā nodibināja Zviedrijas Latviešu Centrālo Padomi (ZLCP). Tā bija organizācija ar politisku ievirzi, dibināta, lai Zviedrijas latvieši pievienotos un iekļautos trimdas latviešu politiskajā darbībā ar mērķi atjaunot brīvu un neatkarīgu Latviju.
Zviedrijas mērogā ZLCP aktīvi sekoja Zviedrijas valdības rīcībai un lēmumiem, norisēm Zviedrijas sabiedrībā, aktīvi reaģējot latviešu interešu labā. ZLCP regulāri informēja Zviedrijas iestādes un medijus par apstākļiem Latvijā okupācijas laikā un latviešu tautas vēlēšanos dzīvot brīvā un neatkarīgā valstī. ZLCP rūpējās par bērnu un jauniešu latvisko un nacionālo audzināšanu un atbalstīja latviešu skolas. Tika atbalstīta laikraksta Latvija izdošana, kas iznāca Vācijā, un vēlāk, apvienojoties ar laikrakstu Londonas Avīze, pārtapa laikrakstā Brīvā Latvija. ZLCP iesaistījās arī kultūras norišu organizēšanā un atzīmēja Latvijas valsts svētkus, organizatoriski piedalījās Eiropas mēroga latviešu kultūras notikumu - Eiropas latviešu dziesmu svētku, Eiropas latviešu kultūras darbinieku kongresu un skolotāju konferenču rīkošanā.
ZLCP kā Zviedrijas latviešu pārstāvniecība iekļāvās Pasaules Brīvo Latviešu Apvienībā (PBLA) un tās pārstāvis darbojās PBLA valdē. Ģeogrāfiskais tuvums Latvijai lika ZLCP būt aktīvam loceklim PBLA darbībā. ZLCP pārstāvji uzturēja kontaktu un veda sarunas ar Zviedrijas un Ziemeļzemju valdībām un politiķiem, piedalījās dokumentu sagatavošanā Eiropas sadarbības un drošības konferencēm, piedalījās latviešu un baltiešu delegācijās, kuras mēģināja ieinteresēt valdības un medijus Baltijas brīvības jautājumā. ZLCP organizēja demonstrācijas, lai atgādinātu sabiedrībai par Baltijas valstu okupāciju.
ZLCP aktīvi atbalstīja Atmodas notikumus, sniedzot visu iespējamo palīdzību Atmodas organizācijām un politiķiem Latvijā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ZLCP politiskā darbība pārgāja jaunā gultnē - tā piedalījās dažāda veida projektos Latvijas labā. Par galveno uzdevumu kļuva sadarbības veicināšanu starp Zviedriju un Latviju.
Ritot laikam un mainoties Zviedrijas latviešu sabiedriskajai struktūrai, Zviedrijas latviešu nozīmīgākās organizācijas spēja sekot līdzi šodienas uzdevumiem un vajadzībām, saskatīja nepieciešamību mainīties, 2013. gada 1.aprīlī uzsākot apvienotas Zviedrijas latviešu organizācijas Zviedrijas Latviešu apvienības darbu.
