Latviešu biedrība Norvēģijā ir brīvprātīgu biedru veidota, vērtīborientēta organizācija, kuras darbības pamatu nosaka tās vīzija, misija, mērķis un vērtības.
Latviešu biedrība Norvēģijā palīdz Norvēģijā dzīvojošajiem latviešiem saglabāt latvietību un nodot mantojumā nākamajām paaudzēm latviskās vērtības, palīdz tautiešiem izprast iespējas, tiesības un dzīvi Norvēģijā, popularizē Latvijas atpazīstamību Norvēģijas sabiedrībā.
Par biedrības dzimšanas dienu uzskatāms 1952.gada 17.februāris, kad tika nodibināta Latviešu Palīdzības biedrība Norvēģijā, un kura, laikam mainoties, tapa pārveidota par Latviešu biedrību Norvēģijā.
Latviešu biedrību Norvēģija vada valde 8 cilvēku sastāvā.
Latviešu biedrības Norvēģijā valdes priekšsēdētājs ir Kārlis Valdmanis.
Vēsture
Pēc Otrā pasaules kara Norvēģija uzņēma nelielas latviešu bēgļu grupas no bēgļu nometnēm Vācijā, tajā skaitā arī darba nespējīgos - tā sauktos mīnus bēgļus (neredzīgos, plaušu slimniekus un vecus cilvēkus bez apgādniekiem). 1948. gada novembrī Norvēģijā ieceļoja Paula un Hermanis Dzelzkalni, kuri strādāja Oslo kā mājkalpotāji pie amerikāņu diplomāta. Viņi, ar motociklu apceļodami Norvēģiju, apzināja gandrīz visus valstī tajā laikā dzīvojošos latviešus un izloloja domu par biedrības dibināšanu.
1952. gada 17.februārī tika nodibināta Latviešu Palīdzības biedrība Norvēģijā. Par biedrības pirmo priekšsēdi tika ievēlēts Alfrēds Priednieks.
Biedrības mērķi bija pārstāvēt latviešu bēgļu intereses Norvēģijas valsts iestādēs un sabiedriskajās organizācijās, veikt sociālu, saimniecisku, kultūras, juridisku un humanitāru palīdzības darbu latviešu bēgļu atbalstam, sazināties ar latviešu bēgļu organizācijām. Biedrībā iestājās 44 biedri un tā uzsāka savu darbību, rīkojot kopīgus sarīkojumus, svinot svētkus un apmeklējot dievkalpojumus. Biedrība atbalstīja vecos un slimos latviešus ar paciņām, laikrakstiem un sedza ceļa izdevumus uz pasākumiem. Paula Dzelzkalne sarakstes veidā mācīja latviešu bērniem latviešu valodu un citus priekšmetus. Biedrība uzsāka sadarbību ar Latvijas Atjaunošanas Komitejas Eiropas Centru, atbalstīja invalīdu nama projektu Vācijā, Latviešu Nacionālo Fondu Skandināvijā, kā arī informēja norvēģu laikrakstus par okupāciju Latvijā. 1957. gada 19.maijā tika nodibināta Evanģeliski Luteriskā draudze, kuras darbībā daudzus gadus vislielāko ieguldījumu deva tās priekšnieks Harijs Valdmanis.
Pēkšņs pārtraukums biedrības darbībā notika 1971. gada 26. maijā, kad valdes priekšsēde Velta Vanžicka (Wanczyckyi), nesasaucot valdes sēdi, atkāpās no saviem pienākumiem. Biedrības darbība apstājās uz 7 gadiem. Šajā starplaikā valsts svētku svinības un vasaras sarīkojumi notika pie Andas un Pēra Nordmo.
1978. gada 7. maijā biedrība atsāka savu darbību. Valdē tika ievēlētas trīs tautietes: priekšsēde Kaija Venta (Wendt), sekretāre Mirdza Valdmane un kasiere Anda Nordmo. Šajā sastāvā valde darbojās līdz 1990. gadam. Biedrība turpināja savu ierasto darbību, pulcinot latviešus Valsts svētkos un kultūras pasākumos, kā arī informējot Norvēģijas valdību un sabiedrību par Latvijas likteni un cīnoties pret Latvijas okupāciju.
1990. gada 2.decembrī biedrība mainīja nosaukumu uz "Latviešu biedrība Norvēģijā". Valdes sastāvs tika papildināts līdz 5 locekļiem, joprojām Kaijas Ventas (Wendt) vadībā.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nozīmīgs biedrības darba virziens bija palīdzības sniegšana un materiālo līdzekļu vākšana aktivitāšu un organizāciju atbalstam Latvijā. Tika atbalstīta mācību līdzekļu iegāde skolām, piešķirtas stipendijas latviešu studentiem, kas studēja Norvēģijā, sniegts atbalsts veco ļaužu mītnēm un trūcīgām ģimenēm, atbalstītas sabiedriskās organizācijas.
Biedrībai ir cieša sadarbība ar Latvijas Republikas vēstniecību Norvēģijas Karalistē jau kopš tās atvēršanas 1996.gadā.
2001. gada 16. janvārī aizsaules ceļos aizgāja ilggadējā Latviešu biedrības Norvēģijā valdes priekšsēde Kaija Venta (Wend). Viņas ieguldījums un darbība Latvijas un Norvēģijas saišu stiprināšanā ir būtiska un 1998 gadā viņai tika piešķirts karaliskais Norvēģijas Nopelnu ordenis.
Nesenākā biedrības vēstures posmā 21. gadsimta sākumā - tās darbu kā valdes priekšsēži vadījuši Anda Nordmo, Solveiga Vija Venta (Wendt), Ieva Melbārde, Kārlis Valdmanis. Pēc toreizējās biedrības valdes priekšsēdes Andas Nordmo ierosinājuma 2003. gadā skolotājas, vēlākās LBN valdes priekšsēdes Ievas Melbārdes vadībā darbu uzsāka latviešu skola - Kastaņa skoliņa.
Šajā laikā biedrības darbā un vadībā aktīvi un veiksmīgi iesaistās no Latvijas ieceļojušie latvieši, kas, balstoties uz vēsturiskiem pamatiem, papildina biedrības darbu ar jaunām, mūsdienīgām aktivitātēm. Aktivitātes
Latviešu biedrībai Norvēģijā ir izstrādāti ilgtermiņa stratēģiskie mērķi, tā ir atvērta jaunu biedru uzņemšanai, mūsdienīgai sadarbībai ar citām organizācijām pasaulē, kā arī daudzveidīgām pilsoniskām aktivitātēm un projektiem. Biedrībā darbojas vairāk nekā 70 biedri un Goda biedri. Tiek aktīvi strādāts pie reģionālo nodaļu izveides, tādējādi aicinot Latvijas valsts piederīgos apvienoties organizētās grupās, lai kopīgi gādātu par latviskās kultūras saglabāšanu Norvēģijas diasporā.
Latviešu biedrībai Norvēģijā gan pastāvīgi, gan sadarbībā ar citām latviešu organizācijām Norvēģijā, Latvijā un citur pasaulē, regulāri rīko sarīkojumus un īsteno projektus. Biedrība izveidojusi informatīvo portālu www.latviesi.no , kura mērķis ir kļūt par vadošo informācijas avotu, kurš nodrošina efektīvu komunikāciju Norvēģijā dzīvojošās latviešu diasporas un tās organizāciju vidē, sekmējot latviskās identitātes saglabāšanu.
Latviešu biedrība Norvēģijā ir attīstībā esoša organizācija ar spēcīgu latviskās identitātes kodolu, apvienojoša vairumu Norvēģijā dzīvojošo tautiešu. LBN un tās biedri ir latviskās kultūras vizītkarte norvēģu sabiedrībai. Kontakti
Biedrības adrese
Valhallveien 2 F, 1445 Drøbak
E-pasts: info@latviesi.no
Vietnes internetā
www.latviesi.no
www.facebook.com/latviesino
Latviešu biedrības Norvēģijā valdes priekšsēdētājs Kārlis Valdmanis
E- pasts: karlis.valdmanis@latviesi.no
Tel. 47 952 16 287
|
Ielādēju...
|
