52262

Latviešu apvienība Francijā



Latviešu apvienība Francijā (LAF) - L'Union Lettone en France - ir sabiedriska organizācija, reģistrēta Parīzē 1947. gada 10. jūlijā. 
LAF misija ir Francijas latviešu vidū uzturēt latvisko identitāti un kultūru, valodu un tradīcijas, sekmēt saikņu uzturēšanu ar Latviju, popularizēt latviešu kultūru Francijā un veicināt Latvijas un Francijas sadarbību.
LAF ir Eiropas Latviešu apvienības (ELA) biedrs, kas savukārt ir pārstāvēta Pasaules brīvo latviešu apvienībā (PBLA).
LAF darbu vada biedru ievēlēta valde. Valdi ievēl uz 2 gadiem, tā darbojas 9 cilvēku sastāvā. Pašreizējā valde ievēlēta 2013.gada novembrī, un tās pilnvaras ilgst līdz 2015.gada rudenim.
Latviešu apvienības Francijā valdes priekšsēdētāja ir Sandra Šūmane.



 Vēsture

Francijā dzīvojošie latvieši vienkopus pulcējušies jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē. No 1929. līdz 1940.gadam Francijā darbojās Parīzes Latviešu biedrība.

Pēc 2. Pasaules kara 1946. gada 26. martā Latvijas sūtnis Francijā Dr. Oļģerts Grosvalds un lietvedis Kārlis Bērends nodibināja Latvijas Palīdzības Komiteju Francijā (LPKF). Iekšlietu ministrijā LPKF tika reģistrēta 1947.gada 10. jūlijā ar mērķi rūpēties par Francijas latviešiem, vēlāk arī kara gūstekņiem. 1954. gadā LPKF pārveidojās par Latviešu Apvienību Francijā (LAF). Latviešu kopienas izveidojās ne tikai Parīzē, bet arī citās Francijas pilsētās – Lionā, Strasbūrā, Forbahā, Landes apgabalā.

LPKF vēlāk LAF darbu vadījuši priekšsēdētāji: Emīls Vīgrābs (1948), Tālivaldis Ķeniņš (1949), Dr. Aleksandrs Okolo - Kulaks (1950), Augusts Šveics (1951), Herberts Pestmalis (1952 - 1954), Edgars Lappuķe (1954 – 1968),  Alģirts Vilks (1968-1970), Ernests Bonaparts (1970 – 1981), Elza Abraham un Kārlis Bērends (1981-1991), Andis Drāznieks (1991-2001),  Juris Bergs (2001 – 2013).

Jau darbības pirmajos gados LPKF/LAF savu iespēju robežās pildīja izvirzītos mērķus, ne vien risinot latviešu bēgļu un kara gūstekņu administratīvās un materiālās problēmas, izdalot tiem Sarkanā Krusta palīdzību, bet arī veicinot latviešu pulcēšanos svinību un kultūras pasākumos. Tika izveidots informatīvs biļetens „Latviešu Ziņas Francijā”, latviešu tautas deju ansamblis un organizētas baltiešu gleznu izstādes. Latviešu māksliniecisko dzīvi Parīzē pārzināja LAF darbvedis Juris Staune, savukārt mūzikas pasauli– valdes locekļi Tālivaldis Ķeniņš un Aleksandrs Okolo-Kulaks. Moreix pagastā Vilku ģimenes saimniecībā mācītājs E. Lappuķe un E. Zieds 1955. un 1956.gadā vadīja Bērnu vasaras nometnes, kuru noslēgumā notika iesvētības. Lionā H. Misiņš, „Miku Tēvs“, organizēja Jauniešu literāro darbu konkursu „Latviešu Ziņu Francijā“   rubrikā „Jaunatnes stūrītis”. Par visā Francijā  izkliedēto Ev. lut. latviešu draudzi  rūpējās mācītājs E. Lappuķe. Darbojās Dāmu komiteja, kas  pašaizliedzīgi rūpējās par saietu viesmīlīgo labklājību.

Cieša sadarbība izveidojās LAF, latviešu Ev. lut. draudzes, Daugavas Vanagu un Eiropas Latviešu Jaunatnes apvienības nodaļas vidū. Tās vienoja ne tikai kopīgs mērķis, bet arī apziņa neizcelt tikai savas grupas darbu, bet strādāt savas tautas un Latvijas labā.

1987. gadā LAF valdes locekļi kopā ar citu valstu latviešu pārstāvjiem nodibināja latviešu centru „Abrene“. Lai nopirktu pili Luāras ielejā Uismē (Huismes), tika piesaistīti aptuveni 1000 tautiešus no visas pasaules. Tomēr 1993. gadā pils tika pārdota, lai segtu izveidojušos parādus. Savā īsajā mūžā „Abrenes“ projekts apliecināja ārvalstīs dzīvojošo latviešu vēlmi uzturēt savu identitāti un kultūru, kā arī pierādīja, ka nav nepieciešams būt lielam skaitam, lai uzdrošinātos ko uzsākt. Sākoties Atmodai, tieši „Abrenē“ 1989. gada maijā notika pirmā Latvijas Tautas Frontes un PBLA tikšanās. Tika organizēti franču publikai domāti latviešu mākslinieku un folkloristu priekšnesumi, notika kuplas Jāņu svinības.

LAF savos darbības gados īpaši atzīmējusi Latvijas Valsts neatkarības svētkus, vienmēr svinēti arī Jāņi. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, LAF atbalstīja dažādus kultūras pasākumus kā Parīzē tā provinces pilsētās. Tradicionāli tiek sniegts atbalsts dažādiem latviešu kultūras un mākslas pasākumiem.

Daugavas Vanagu priekšsēdētājs  A. Krūmiņš latviešu vēsturi Francijā ir sakopojis četru sējumu grāmatā „Trimdas zeme Francija“, kas izdota ar PBLA atbalstu.

  Ativiātes

Ik gadu LAF rīko Latvijas valsts svētku svinības, Līgo vakaru, latviešu filmu vakarus un citus kultūras pasākumus. Tiek izdots LAF apkārtraksts – žurnāls, kas pieejams arī LAF mājaslapā.

LAF nodrošina informācijas apriti par latviešu sadzīvi un kultūras dzīvi Francijā, uztur LAF mājaslapu un Facebook profilu, interesentiem sagatavo informāciju par Latviju.

Darbojas Parīzes Latviešu sestdienas skola „Garā Pupa” un Parīzes Latviešu koris.

  Kontakti

Adrese
Union Lettone en France,  16  rue Royer Collard, 75005, Paris

Tel. 33 0 1 43 54 59 69

E-pasts: info@latviesifrancija.org

Mājas lapa:

www.latviesifrancija.org

https://www.facebook.com/latviesuapvieniba.francija

Ielādēju...



 
      Atpakaļ