Jūrmalas Latviešu biedrība



Jūrmalas Latviešu biedrība dibināta 1935. gadā, apvienojoties vairākām biedrībām. Jūrmalas Latviešu biedrība atjaunota 1990. gadā, reģistrēta 1994. gadā.

Jūrmalas Latviešu biedrības galvenie darbības virzieni ir sadarbība ar Latviešu biedrībām ārzemēs, labdarības pasākumu organizēšana, bērnu vasaras nometņu organizēšana, tautas tradīciju un kultūras pasākumu veidošana, Latvijas novadu iepazīšana.



Jūrmalas Latviešu biedrība ir Latviešu biedrību savienības biedre.Jūrmalas Latviešu biedrību vada valde 7 cilvēku sastāvā. Valde tiek ievēlēta uz 4 gadiem. Jūrmalas Latviešu biedrības priekšsēdētāja kopš 2001. gada ir Gunta Liepiņa.

 Vēsture
    
Jūrmalas Latviešu biedrības pirmsākumi ir meklējami 1882. gadā, kad 7. martā grupa vietējo turīgo iedzīvotāju nodibināja Majoru – Dubultu Labdarības biedrību, kā minēts biedrības pirmajā protokolā, ar mērķi: „kā latviešiem būtu iespējams kādu labdarīšanu un palīdzēšanu pasniegt”. Pirmais biedrības priekšsēdētājs bija J.Zommers. 1882. gada 10. jūlijā biedrība nolēma celt Majoru – Dubultu Labdarības biedrības ēku – vienu no pirmajām mūra ēkām Majoros. Tika nolemts, ka biedrības ēkā darbosies skola. Majoru – Dubultu Labdarības biedrība bija vienīgā no tā laika biedrībām, kas nolēma celt nevis biedrības namu, bet tieši skolu. Skola šajā vietā darbojas līdz pat mūsdienām. 1899. gadā skolas ēku paplašināja un augšstāvā izbūvēja sarīkojumu zāli, kurā pulcināt visus apkārtnes latviešus. Biedrībai bija savs koris, teātra trupa, mākslas sekcija un bibliotēka. 1883. gadā nodibināja biedrības Dāmu komiteju, kura ar savu aktīvo darbību palīdzēja biedrībai pelnīt naudas līdzekļus. Pirmais pasaules karš un iedzīvotāju evakuācija 1915.gadā pārtrauca biedrības darbību.

1935. gada 30. aprīlī apvienojās vairākas jūrmalnieku biedrības, dibinot Jūrmalas Latviešu biedrību. Tās bija Majoru–Dubultu Labdarības biedrība, Rīgas –Jūrmalas vasarnīcu īpašnieku biedrība un Rīgas–Jūrmalas sporta biedrība. Viens no izveidotās Jūrmalas Latviešu biedrības darbības virzieniem bija „kulturālās dzīves pacelšana”, tāpēc nolēma „sarīkot kursus, priekšlasījumus, izstādes, muzejus, izbraukumus, ekskursijas un lietderīgas tautas izpriecas, kā arī organizēt dziedāšanas korus un orķestrus”. Kopš 1938. gada biedrībai ir savs karogs. 1940. gadā padomju vara biedrību likvidēja.

1990. gada 21. martā Jūrmalas kultūras darbinieki sanāksmē ierosināja atjaunot biedrību. Biedrības dibināšanas un atjaunošanas sanāksme notika Raiņa un Aspazijas vasarnīcā. Atjaunotā Jūrmalas Latviešu biedrība uzsāk darboties gides Gunas Puriņas vadībā. Ar laiku atjaunotās biedrības darbā iesaistījās vecbiedri, kuri paši vai viņu vecāki bija darbojušies JLB līdz 1940.gadam. 1994. gada 1. jūnijā biedrība tika reģistrēta Tieslietu ministrijā. 1995. gadā Jūrmalas tiesa atzina atjaunoto biedrību par pēcteci 1935. gada izveidotajai Jūrmalas Latviešu biedrībai, diemžēl neatjaunoja biedrības īpašuma tiesības uz biedrības vēsturisko ēku.

Pēc nopietniem meklējumiem Valsts arhīvā izdevās sameklēt materiālus par biedrības karogu un biedra nozīmīti. 1997. gadā Dubultu baznīcā tika iesvētīts atjaunotais Jūrmalas Latviešu biedrības karogs.

  Aktivitātes

Jūrmalas Latviešu biedrība ir aktīva Latviešu biedrību savienības biedre, vairakkārt Jūrmalā rīkojusi plašus Latviešu biedrību salidojumus. Biedrība rīkojusi vairākus nozīmīgus konkursus skolēniem, atzīmē valsts un gadskārtu svētkus, nozīmīgas Latvijas kultūras darbinieku – jūrmalnieku jubilejas, pēta un popularizē savu vēsturi, rīko bērnu vasaras nometnes, koncertus, ekskursijas, sadarbojas ar citām Jūrmalas nevalstiskajām organizācijām, iesaistās starptautiskos projektos. Aktīvi darbojas Jūrmalas Latviešu biedrības Dāmu komiteja.

  Kontakti

Adrese
Jūrmalas Latviešu biedrība, Rīgas iela 3, Jūrmala, LV-2015

Gunta Liepiņa, Jūrmalas Latviešu biedrības priekšsēdētāja
E-pasts:  gunta.liepina@jpd.gov.lv
Tālr. : 29404230

Mājas lapa
www.latvisubiedribas.lv




 
      Atpakaļ