Jelgavas Latviešu biedrība dibināta 1880. gadā. Padomju vara pēc Latvijas okupācijas biedrību slēdza, līdzīgi kā simtiem citu sabiedrisko organizāciju. Jelgavas Latviešu biedrības darbs atjaunots 1990. gada 10. jūnijā.
Jelgavas Latviešu biedrības darbu vada valde 9 locekļu sastāvā. Kopš 1999. gada Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājs ir Pauls Rēvelis.
Vēsture
Latviešu biedrības Jelgavā dibināšanas ierosinātājs bija Pēteris Alunāns. 1872. gadā sanāca sapulce, piedaloties 103 dibinātājiem, kas ierosināja biedrības dibināšanu un izveidoja pagaidu vadību komiteju ar uzdevumu izstrādāt biedrības statūtus un panākt to apstiprināšanu. Taču Statūtu izstrādāšanas komiteja nespēja panākt statūtu apstiprināšanu valdībā. 8 gadus biedrības dibināšanas atļauja netika dota, taču izveidotā komiteja turpināja darboties, atrodot veidu, kuru atzina cara valdība 30 augustā - cara Aleksandra vārda dienā vērienīgā sarīkojumā tika atzīmēta zemnieku brīvlaišanas Kurzemē gadadiena. Līdztekus turpinājās darbs, lai panāktu biedrības statūtu apstiprināšanu. Bez 30.augusta svētku komitejas, otra organizācija, kas veicināja Jelgavas Latviešu biedrības izveidošanos, bija 1856.gadā dibinātā Kurzemes Biškopības biedrība. 1875. Gadā par tās priekšnieku pirmo reizi tika ievēlēts latvietis žurnāla «Baltijas lauksaimnieks» redaktors Māteru Juris. Viņa vadībā kopsapulce 1880.gadā nolēma mainīt statūtus un saukties par «Kurzemes latviešu biedrību». Ar Māteru Jura izstrādātajiem statūtiem un gubernatora Lilienfelda labajām atsauksmēm uz Pēterpili devās lauksaimnieks un Kalnciema pagasta vecākais Jānis Neimanis, kas Pēterpilī panāca, ka 1880.gada 7.maijā Krievijas iekšlietu ministrs paraksta jaundibinātās «Jelgavas latviešu sadraudzības biedrības» statūtus.
1880. gada 10. jūnijā tika nodibināta Jelgavas Latviešu biedrība. Par jaunās biedrības pirmo priekšsēdi ievēlēja Jāni Neimani. Biedrība izveidoja jaukto kori un dibināja Jelgavā pastāvīgu latviešu teātri, ilgāku vai īsāku laiku darbojās Rakstniecības, Zemkopības, Rūpniecības un Amatniecības nodaļas.
Biedrības darbā aktīvi piedalījās arī vēlākais Latvijas Valsts pirmais prezidents Jānis Čakste, kurš bija JLB priekšsēdis no 1887. līdz 1901. gadam un no 1904. līdz 1906. gadam. 1895. gada jūnijā notiek IV Vispārējie latviešu dziesmu un mūzikas svētki Jelgavā. Jānis Čakste ziedo savu gruntsgabalu, uz kura tiek uzbūvēts un 1910. gadā atklāts Jelgavas Latviešu biedrības nams.
Jelgavas Latviešu biedrību vadījuši pazīstami sava laika kultūras darbinieki un tautsaimnieki, tostarp Jānis Bisenieks, Andrejs Stērste, Jānis Veismanis (Pavasaru Jānis), Jānis Mazvērsītis. Biedrības darbībā piedalījušies Ernests Dinsbergs, Līgotņu Jēkabs, Ādolfs Alunāns, Rainis, vēlākais Valsts prezidents Alberts Kviesis.
Biedrības nams kā Jelgavas kultūras centrs kalpoja līdz 1940. gadam. Pirmās brīvvalsts laikā tur darbojās Jelgavas teātris. Pēc padomju okupācijas Jelgavas Latviešu biedrība 1940. gada 4. novembrī tika likvidēta un biedrības nams nacionalizēts. Otrā pasaules kara laikā biedrības nams tika sagrauts un nav atjaunots.
Jelgavas Latviešu biedrība savu darbību atjauno 1990. gadā. Aktivitātes
Pēc Jelgavas Latviešu biedrības atjaunošanas 1990. gadā Jelgavas Latviešu biedrībai ir savas telpas Lielajā ielā, kurās glabājas arhīvs, bibliotēka, notiek valdes sēdes.
Darbojas Finanšu, Lietvedības, Kultūras un organizatorisko pasākumu, Saimnieciskā, Tūrisma un sporta un Soiālā komisijas. Jelgavas Latviešu biedrības paspārnē darbojas dzejas klubs Pieskāriens, klubs Sendienas, Jelgavas Latviešu biedrības amatierteātris, senioru deju kopa Rudens roze un Jelgavas Latviešu biedrības jauniešu kopa. Biedrība rīko gan pati savus sarīkojumus, gan iesaistās Jelgavas pilsētas kultūras dzīvē, Valsts svētku, tradicionālo un gadskārtu svētku rīkošanā.
Kontakti
Adrese
Jelgavas Latviešu biedrība, Lielā iela 13, dz. 15, LV-3001
Tālr.: 20610082
E-pasts: vilis.biedriba@tvnet.lv
Mājas lapa
www.jelgavaslb.lv
|
Ielādēju...
|
