Eiropas Latviešu apvienība (ELA) apvieno ārpus Latvijas reģistrētas Eiropas latviešu un latviešu sadraudzības nevalstiskās organizācijas.
ELA darbības mērķis ir pārstāvēt latviešu diasporas intereses Eiropas mērogā, tās biedru organizāciju darbības saskaņošana informācijas, izglītības un kultūras jomā un sadarbības projektu veicināšana starp biedru organizācijām, kā arī ar radniecīgām citu tautību emigrantu organizācijām.
Specifiskie ELA darbības mērķi ir :
ELA atbalsta un veicina Eiropas Savienības principus un pamatvērtības - ciešāku savienību starp Eiropas valstīm un tautām, vienotu saimniecisko telpu, brīvu personu pārvietošanos, respektu pret cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un tiesiskumu, cieņu pret Eiropas kultūru un valodu daudzveidību.
Lai sekmētu savu mērķu īstenošanu, ELA sadarbojas ar Eiropas un nacionāla līmeņa nevalstiskajām organizācijām, kā arī ar Latvijas, Eiropas valstu un Eiropas Savienības institūcijām.
ELA sastāvā darbojas biedru organizācijas un asociētās biedru organizācijas. Par ELA biedru organizāciju vai asociēto biedru organizāciju var kļūt jebkura ārpus Latvijas Eiropā strādājoša latviešu vai latviešu sadraudzības nevalstiskā organizācija.
2015. gadā ELA darbojas 11 biedru organizācijas (Grācas Latviešu kultūras biedrība (AT), Latviešu nacionālā kultūras biedrība Igaunijā, Asociācija Luksemburga Latvija, Latviešu biedrība Īrijā, Latviešu apvienība Francijā, Zviedrijas Latviešu apvienība, Daugavas Vanagi Vācijā, Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā, Latviešu kopība Vācijā, Latviešu biedrība Beļģijā, Daugavas Vanagu fonds) un 6 asociētās biedru organizācijas (Nīderlandes-Latvijas biedrība "Latvija", Pīterborovas Latviešu biedrība (UK), Latviešu biedrība Norvēģijā, Latviešu apvienība latviešiem Īrijā, Latvijas- Somijas biedrība " Laivas", Šveices Latviešu apvienība).
ELA ir Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) biedrs. Kopš 2010. gada decembra ELA ir Europeans Throughout the World (ETTW) - ārvalstīs dzīvojošo eiropiešu nacionālo organizāciju federācijas biedrs.
ELA galvenā lēmējinstitūcija ir biedru organizāciju sapulce, kuru ne retāk kā reizi gadā sasauc ELA prezidijs.
Biedru organizāciju sapulce uz diviem gadiem ievēl Prezidiju 6 cilvēku sastāvā , tajā skaitā ELA priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Pašreizējā ELA prezidija pilnvaru termiņš beigsies 2015. gada rudenī.
ELA prezidija priekšsēdētājs ir Aldis Austers.
Vēsture
Eiropas Latviešu Apvienības (turpmāk ELA) priekšteci, Latvijas atbrīvošanas komitejas Eiropas centru (turpmāk LAK EC), nodibināja 1951. gadā 31. jūlijā Londonā. Dibināšanas sēdē piedalījās vadošās amatpersonas no Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā (mag.iur. A. Abakuks, J. Skujevics, A. Sprudžs, plkvlt. K. Strazdiņš, mag.iur. L. Tālnora, komponists A. Jērums, plkv. R. Osis, sūtniecības sekretārs O.Rozītis), Belģijas Latviešu Nacionālās Komitejas (zv. advokāts K. Gulbis), Latviešu Apvienības Dānijā (E. Bušs), Latviešu Palīdzības Komitejas Francijā (Bruno Rozītis) un Francijas Latviešu Biedrības (V. Pētersons), Latviešu Centrālās Padomes Vācijā (pulkv. V. Janums, R. Liepiņš), LNFS (Dr. V. Ginters, inž. A. Ozols; kopš 1953. gada 15. februāra: Zviedrijas Latviešu Centrālās Padome) no Zviedrijas un Latvijas sūtnis no Itālijas (prof. A. Spekke). Kā goda viesi sēdē piedalījās arī sūtņi K. Zariņš, J. Feldmanis un Dr. O. Grosvalds. LAK EC nodibināja ar mērķi sekmēt Latvijas atbrīvošanu un atjaunot Latviju, kā arī, lai saskaņotu savu darbību atsevišķās zemēs Eiropā. Organizācijai bija skaidrs politiskais uzdevums - izvērst propagandu pret komunistu režīmu Latvijā un prasīt Latvijas neatkarības atjaunošanu. Organizācijas būtisks mērķis bija saskaņot emigrācijas latviešu organizāciju kultūras un izglītības darbus.
Pēc dzelzs priekškara krišanas un Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atgūšanas organizācijas uzdevumi mainījās un 1995. gadā 23. septembrī Londonā Latvijas Atbrīvošanas komitejas Eiropas centru pārveidoja par Rietumeiropas Latviešu apvienību (saīsinājums: RLA). Sēdē piedalījās amatpersonas no Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā (Andrejs Ozoliņš, Anita Kalna-Timane, Dzidra Purmale, Laima Spīkmane-Brauna, Lilija Zobena; Daugavas Vanagu fonds: J. Āpša, A. Lindens), Zviedrijas Latviešu Centrālās Padomes (Mudīte Hoogland-Krasta, Raimonds Krastiņš) un Vācijas Latviešu Centrālās Padomes (Arturs Cipulis). RLA darbojās kā latviešu organizāciju pārstāvniecība Rietumeiropā, veicinot latviešu nacionāli politisko interešu īstenošanu Rietumeiropas valstīs un starptautiskajās organizācijās un saskaņojot latviešu organizāciju darbību informācijas, izglītības un kultūras jomās.
Nolūkā pārvarēt mākslīgi radīto Eiropas dalījumu Rietumu un Austrumu zonās un rastu iespēju organizācijas darbā iesaistīties plašākam Eiropas latviešu organizāciju lokam, 2006. gada 11. septembrī Rīgā Rietumeiropas Latviešu apvienības paplašinātā prezidija sēdē Rietumeiropas Latviešu apvienība tika pārdēvēta par Eiropas Latviešu apvienību (saīsinājums: ELA). Sapulcē piedalījās latviešu organizāciju pārstāvji no Lielbritānijas, Zviedrijas, Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Īrijas. Nosaukums Eiropas Latviešu apvienība nebija jaunizgudrojums, bet tika pārņemts no 1951. gada 30. jūlija LAK EC dibināšanas protokolā minētā zv. adv. K. Gulbja priekšlikuma, kurš ne tikai atspoguļo citu valstu apvienību nosaukumu praksi, bet arī vēsturisko kontinuitāti.
Līdz ar Latvijas pievienošanas ES un NATO radās ne tikai jaunas iespējas, bet arī jauni izaicinājumi. Lai sekmīgāk īstenotu savus mērķus un paplašinātu darbību, 2009. gada 12. septembrī Hamburgā, nolūkā pārveidot Eiropas Latviešu apvienību (ELA) par juridisku personu, ELA biedru organizāciju sapulce pieņēma lēmumu par Eiropas Latviešu apvienības oficiālu reģistrāciju un apstiprināja jaunu statūtu redakciju.
2010. gada aprīlī ELA ieguva Latvijā reģistrētas juridiskas personas statusu. Aktivitātes
ELA darbība ir fokusēta uz Eiropā dzīvojošo Latvijas pilsoņu un etnisko latviešu interešu pārstāvēšanu un uz latviešu diasporas organizāciju darbības stiprināšanu, savstarpējās sadarbības veicināšanu, piedāvājot informatīvu un materiālu atbalstu.
Apvienība aktīvi darbojas, lai risinātu virkni jautājumu, kas skar ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu intereses - dubultpilsonības jautājumu, pilsoniskās līdzdalības veicināšanu, latviskās izglītības pieejamību ārpus Latvijas, repatriācijas atvieglošanu. ELA ir cieši sadarbojusies ar Latvijas valdību, veicinot grozījumus Pilsonības likumā, kas stājās spēkā 2013. gada 1. oktobrī. No šī brīža ārvalstīs dzīvojoši Latvijas valsts piederīgie var saglabāt Latvijas pilsonību, pieņemot citas valsts pilsonību, kā arī atjaunot savu Latvijas pilsonību, ja tā ir zaudēta līdzšinējās likumdošanas dēļ.
ELA darbojas, lai Eiropā popularizētu latviešu kultūru un vēsturi, izvērstu latviešu valodas apmācības programmas latviešu bērniem ārpus Latvijas, nodrošinātu ārvalstīs dzīvojošo tautiešu sasaisti ar Latvijas kultūras dzīvi, vedot sarunas ar Latvijas institūcijām par iespējām atvieglot ārpus Latvijas dzīvojošo pilsoņu dalību vēlēšanu procesā.
ELA veicina Eiropas diasporas latviešu dziesmu svētku tradīciju ārpus Latvijas, rīkojot Eiropas Latviešu dziesmu svētkus 2015. gada 21. jūnijā Beļģijas Karalistes galvaspilsētā Briselē, lai atzīmētu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā noslēgumu.
Sākot ar 2010. gadu, ELA piešķir finansējumu biedru organizāciju projektiem, kas vērsti uz vairāku latviešu kopienu sadarbību.
Kontakti
Adrese
Eiropas Latviešu apvienība, Lāčplēša iela 29-5, LV 1011, Rīga
E-pasts: prezidijs@ela.lv
Prezidija priekšsēdis Aldis Austers
E-pasts: aldis.austers@gmail.com
Komunikāciju referente Lāsma Gaitniece
E-pasts: lasmag2007@inbox.lv
Mājas lapa www.ela.lv
