Amerikas Latviešu Apvienība

---

Amerikas Latviešu Apvienība (ALA) ir ASV latviešu centrālā organizācija, kas pārstāv un vieno ap 100 000 latviešu visā Amerikā. Tā dibināta 1951. gadā. Pie ALAs pieder vairāk nekā 160 dažādas latviešu organizācijas – biedrības, baznīcas un kultūras organizācijas – ap 5000 biedru  no visām ASV pavalstīm. ALA darbojas kā  bezpeļņas labdarības organizācija.



ALA mērķi ir:

• uzturēt un vienot latviešu sabiedrību ASV;
• aizstāvēt Latvijas valsts un latviešu tautas intereses ASV;
• saglabāt latviešu valodu un veicināt kultūras jaunradi;
• gādāt par skolu programmām, mācību grāmatām un skolotāju semināriem, lai veicinātu latviešu valodas, vēstures un kultūras apguvi;
• palīdzēt jauniebraucējiem no Latvijas izprast ASV likumus un sabiedrības normas;
• sniegt humanitāru palīdzību grūtdieņiem Latvijā;
• atbalstīt Latvijas Valsts centienus būt demokrātiskai, tiesiskai un drošai valstij.

ALA biedri ir gan organizācijas, gan fiziskas personas. Biedru skaits pēdējos gados svārstās ap 5000. ALAi ir četri biedru līmeņi, kas atspoguļo biedru atbalstu organizācijai – Gada biedri, Mūža biedri, Zelta mūža biedri un Dzintara biedri. Visiem biedriem ir vienādas tiesības balsot un piedalīties ALAs darbībā.

ALA augstākais lēmējorgāns ir gadskārtējais Kongress, kura laikā tiek izvirzīti galvenie organizācijas uzdevumi nākamajam darbības gadam. 2015. gadā tas sanāca jau 64.reizi un noritēja Indianapolē. ALA darbību vada Kongresa ievēlēts priekšsēdis un valde, kura 2015. gadā darbojas 15 cilvēku sastāvā. Katrs valdes loceklis pārzina kādu no ALA darbības nozarēm. Kopš 2015. gada maija ALA priekšsēdis ir Pēteris Blumbergs.

  Vēsture
Amerikas Latviešu Apvienību 1951. gada 24. februārī ASV galvaspilsētā Vašingtonā dibināja latvieši, kas bija ieceļojuši ASV no Vācijas un citu Eiropas zemju bēgļu nometnēm pēc Otrā pasaules kara – 115 delegāti, kas pārstāvēja latviešu organizācijas un draudzes ASV, kas tobrīd apvienoja 11 260 latviešus.

Apvienības iniciatori un dibināšanas kongresa vadītāji bija neatkarīgās Latvijas sūtnis ASV, diplomāts un jurists Jūlijs Feldmanis, kā arī prof. P. Lejiņš, B.Albāts, H. Lielnors, B.Ābers, O. Blūmītis. Organizācijas dibināšanas priekšdarbi tika uzsākti jau 1950. gadā, pulcējot lielāko latviešu centru pārstāvjus un vienojoties par jaundibināmās organizācijas mērķiem un tās darbības raksturu.

ALAs pirmais priekšsēdis prof. Pēteris Lejiņš, darbu uzņemoties, sniedza šādu ALAs definīciju: „apvienība pirmā kārtā ir ASV Latviešu organizāciju darba koordinētāja; otrkārt, organizācija, kas kur tas nepieciešams, runātu visu šīs zemes latviešu vārdā; un, treškārt, lai veiktu tos uzdevumus, ko neviena no lokālām organizācijām nedara un nevar darīt.”
Sekojot šai definīcijai, ALA strādā nu jau 64 gadus.

  Aktivitātes
ALA paspārnē darbojas apmēram 160 biedru organizācijas visās ASV pavalstīs. ALA darbojas Biedru nozare, Informācijas nozare, Izglītības nozare, Kultūras nozare, Līdzekļu vākšanas nozare, Sadarbības ar Latviju nozare un Sporta nozare. Tiek rīkoti apjomīgi dažādu nozaru sarīkojumi, pulcējot ASV latviešus, un īstenoti nozīmīgi projekti, tais skaitā sadarbībā ar Latviju.

ALA biedri par jaunumiem katru mēnesi tiek informēti organizācijas Infogrammās un divas reizes gadā iznāk izdevums „Latvian Dimensions”.
ALA veicina latviešu kulturālā mantojuma saglabāšanu ASV, atbalstot gan izdevumus, gan izglītības un mākslas programmas. ALA palīdz uzturēt vairākas materiālas kultūras krātuves – Latviešu muzeju un Latviešu etnogrāfisko muzeju (darbojas Ņūdžesijas Latviešu biedrības īpašumā „Priedaine”).

ALA Kultūras nozares uzdevums ir atbalstīt un veicināt latviešu kultūru ASV. Tā atbalsta daudzu ASV organizāciju kultūras darbu. Notiek arī sadarbība ar Latviju, gan iesaistoties Latvijas 100 – gades programmas veidošanā, gan sadarbojoties ar LR Kultūras ministriju, īpaši pēdējos gados realizējot latviešu jauniešu prakses programmu Latvijas kultūras iestādēs.

Latviešu Institūts ir ALA nozare, kas dibināta 1974. gadā Ņujorkā pēc Marģera Grīna ierosmes. Tā uzdevums ir rosināt latviešu kultūras dzīvi un latvietības uzturēšanu, veicināt latviešu kultūras jaunradi, latviskās dzīves pētniecību, dokumentāciju, rīkot pasākumus, kuri kalpo visiem latviešiem, un pasargāt no iznīcības latviešu kultūru un kultūras vērtības. Latviešu Institūts sagatavo un izdod "Latvju Enciklopēdiju", publicē ALAs izdevumus, piemērām, žurnālu "Latvju Māksla", un atbalsta Latvijas mazpulkus.

ALA ir savs Kultūras fonds, dibināts 1951. gadā. Kultūras fonds vāc ziedojumus atsevišķi no pārējām ALAs līdzekļu vākšanas akcijām un piešķir līdzekļus latviešu kultūras un izglītības projektu atbalstam ASV un Latvijā.

ALA Izglītības nozare koordinē 17 latviešu skolu darbu, veidojot mācību programmas un sadarbībā ar Latvijas organizācijām gādājot par mācību materiāliem. ALA atbalsta vasaras vidusskolu darbu, rīko braucienus, veicinot ASV latviešu jauniešu iepazīšanos ar Latvju. ALA paspārnē darbojas Grāmatu apgāds.

ALA finansē un atbalsta Apvienotās Baltiešu komitejas darbu un ir Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības dalīborganizācija.
2015. gadā ALAs 64. Kongress apstiprināja 17 rezolūcijas, no kurām lielākā daļa attiecas uz ALA informācijas un politisko darbu, bet vairākas uz izglītības un kultūras darbu. Šī brīža ALA politiskās un sabiedriskās aktualitātes ir, nosodot Krievijas agresiju Ukrainā, strādāt Ukrainas atbalstam un turpināt veicināt ASV drošības garantijas Latvijas aizsardzībai, darbs kultūras un izglītības laukā un atbalsts ASV latviešu kultūras dzīvei un latviešu sestdienas un svētdienas skolām, ALAs atpazīstamības veicināšana un sadarbības stiprināšana ar latviešu centriem visā Amerikā.

 Kontakti

Adrese:
Amerikas Latviešu apvienība, 400 Hurley Ave., Rockville, MD 20850, U.S.A.

Tālr.; 301 340 1914
Fakss: 301 762 5438

E-pasts: alainfo@alausa.org


Vietnes:
www.alausa.org
www.facebook.com/pages/American-Latvian-Association/
https://twitter.com/ALA_USA
http://www.draugiem.lv/group/

Ielādēju...