130015

Aizvadtas Somugru dienas 2023
03.10.2023


Rīgas Latviešu biedrībā, Latvijas Etnogrāfiskajā muzejā, Mazsalacas Kultūras centrā un Mazsalacas dabas takās 30. septembrī un 1. oktobrī daudzveidīgās aktivitātēs risinājās “Somugru dienas 2023”.

Rīgas Latviešu biedrībā un Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, svētki piedāvāja apmeklētājiem iepazīt izstādes, uzklausīt goda viesu uzrunas,  prezentācijas, somugru tautu muzikantu priekšnesumus, kā arī izdejot latviešu un somugru tautu dejas.


Rīgas Latviešu biedrības namā bija apskatāmi biedrības „Randalist” organizētā starptautiskā mākslas plenēra “Līvzeme” gleznas, ko kā arī biedrības “Mazirbes draugu kopa” veidotā izstāde par lībiešu tautastērpu Dziesmu svētkos.   

 

“Cerība nākotnei - somugru tautu kultūra mūsdienās” izskanēja uzrunās un prezentācijās RLB Līgo zālē, piedaloties pārstāvjiem no somugru tautu valstu vēstniecībām (Igaunija, Somija, Ungārija), lektoriem, viesiem no Igaunijas, sabiedriskajām organizācijām un muzejiem, folkloras kopu dalībniekiem, kas pēta, kopj un popularizē somugru tautu kultūru.


Svētkus atklāja Skaidrīte Naumova, Rīgas Latviešu biedrības Valdes pārstāve un  Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist”. Uzrunas teica V. E. Ģerģs Urkuti, Ungārijas vēstnieks, Jāko Koivusāri (Jaakko Koivusaari), Somijas vēstnieces vietnieks, pilnvarotais lietvedis, Sīms Krispins (Siim Krispin),  Igaunijas vēstnieka vietnieks un šo svētku idejas autors Juris Žīgurs, Igaunijas mazākumtautību apvienības valdes loceklis.


V. E. Ģerģs Urkuti uzstājās arī ar ziņojumu par ungāru valodas izplatību Eiropā senatnē un jaunākajiem pētījumiem šajā jomā. Par iespēju iepazīt lībiešu kultūru lībiešu sētā “Dēliņi” runāja Zanda Ķergalve, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktore. Veiko Spolītis, asociācijas “Fenno – Ugria” (Igaunija) pārstāvja ziņojums “Eiropas mazās nācijas – Igaunija un Latvija – un mūsu izaicinājumi” rosināja apgūt somugru tautu valodas, veicināt sadarbību starp mazajām  nācijām un stiprināt valstisko pašapziņu, jo īpaši saistībā ar notikumiem Ukrainā un Krievijā.


Cerība nākotnei izskanēja Dr. philol. Janīnas Kursītes-Pakules, Latvijas Universitātes profesores, ziņojumā par lībiešu valodas attīstību. Jaunāko lībiešu dzeju, pat dzeju aizmirstajā Vidzemes lībiešu valodā, līdzās pieredzējušjaiem lektoriem runāja Linda Zonne-Zumberga, Līvõd Īt / Līvu (lībiešu) savienības bērnu un jauniešu Vasaras skolas “Mierlinkizt” lībiešu valodas skolotāja, stāstot gan par Līvu savienības aktivitātēm, gan par  “Mierlinkizt” 30 gadu darbību.


Pārliecinošu cerību nākotnei paradīja  “Mierlinkizt” dalībnieku uzstāšanās. Arī sabiedriskās organizācijas gan Kurzemē, gan Vidzemē veic rosīgu darbu lībiešu kultūras pētīšanā un saglabāšanā. Lilita Kalnāja, “Mazirbes draugu kopas” vadītāja, pastāstīja par pētījumiem un izstādes veidošanu  “Mazirbes kora stāsts” saistību ar lībiešu  tautastērpu. Rīgas Latviešu biedrības domnieks Jānis Atis Krūmiņš ir arī biedrības “Metsapole” vadītājs. Viņš pastāstīja par šīs biedrības aktivitātēm Vidzemē. Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāja, Somugru dienu organizatore, atskatījās uz iepriekšējo  deviņu gadu raksturīgākajām svētku norisēm, kā arī pateicās dalībniekiem par sadarbību “Somugru dienās 2023”.


Savukārt Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzeja Vidzemes sētā “Miķeļdienas” koncertā izskanēja somugru tautu folkloras programmas no asociācijas “Fenno-Ugria” (Igaunija) – Eva Vāljaots (Eva Väljaots), (igauņu); Pāvels Kutergins (Pavel Kutergin), (udmurtu) un Anna  Makejva (Anna Makeev),  (mariešu). 


Vakarā Rīgas Latviešu biedrībā notika “Rīgas danču” vadīts deju sarīkojums  “Somugru goda solis”. Tajā piedalījās arī lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist” un  muzikanti no Igaunijas, ierādot lībiešu, igauņu, mariešu, udmurtu un ungāru deju soļus.


1.oktobrī svētki turpinājās Mazsalacas Kultūras centrā. Mazsalacas Kultūras centra direktores Daces Jurkas prezentācijā svētku dalībnieki iepazina mazsalaciešu, iespējams lībiešu pēcteču, mūsdienu kultūras aktivitātes. UNESCO Latvijas Nacionālas komisijas ģenerālsekretāres Baibas Moļņikas stāstījumā varēja uzzināt somugru tautu kultūras mantojuma vērtību Eiropas aspektā. Asociācijas “Fenno - Ugria” (Igaunija) pārstāvis Janno Zobins sniedza ieskatu par somugru tautu valodu veidošanos senatnē, somugru valodu vēsturisko zemju izvietojumu Eiropā vēstures gaitā. Ungārijas goda konsule Ariana Župika iepazīstināja ar  V. E. Ģerģa Urkuti, Ungārijas vēstnieka kunga runu Rīgas Latviešu biedrībā par ungāru valodas izplatību Eiropā un jaunākajiem pētījumiem senākajā ungāru kultūras mantojuma jomā. Turaidas Muzejrezervāta galvenā speciāliste Ligita Beitiņa sniedza ieskatu par iespējām iepazīt Gaujas lībiešu kultūras mantojumu Turaidas muzejrezervātā. Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāja atskatījās uz paveikto, organizējot  “Somugru dienas” kopš 2014. gada – tēmām un aktivitātēm, kas notikušas, sadarbībā ar  asociāciju “Fenno-Ugria” (Igaunija).   Svētku viesu vidū bija Igaunijas vēstnieka vietnieks Sīms Krispins (Siim Krispin), RLB Folkloras komisijas biedre, tulkotāja Evita Lisovska, RLB domniece Anita Feldmane, “Līvu (lībiešu) savienības – Līvõd Īt” biedre Elizabeta Lāce un citi interesenti. Aizraujošu folkloras programmu sniedza udmurtu muzikanti no Igaunijas Pāvels Kutergins un Nikolajs Anisimovs.


Pārgājienu dabā  vadīja gide Saiva Vēja, iepazīstinot gan ar Lībiešu pilskalnu,  gan  ar dabas takām, kas vēsta par lībiešu klātbūtni senatnē šajā apkārtnē. Skaņajā kalnā, krāšņās dabas vidē, unikālās atbalsīs izskanēja udmurtu un latviešu tautasdziesmas, radot neparastu daudzbalsīgu kori.

Sarīkojumu organizēja:

 

Rīgas Latviešu biedrība sadarbība sadarbībā ar RLB Folkloras komisiju, asociāciju “Fenno-Ugria” (Igaunija); somugru tautu valstu vēstniecībām Latvijā (Igaunija, Somija, Ungārija); “Līvu (lībiešu) savienību – Līvõd Īt”, biedrību “Randalist”, “Mazirbes draugu kopu”, Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju,  Mazsalacas Kultūras centru, Valmieras novada pašvaldību un SIA “Metsa Forest Latvia” atbalstu.












      Atpaka