VI starptautiskais Austrumu mâkslas un mûzikas festivâls “RUMI FEST”
28.09.2019
VI starptautiskais Austrumu mâkslas un mûzikas festivâls
“RUMI FEST”
1. diena, 26. septembris, RLB Lielâ zâle
Alpers Akèajs un trio “Hamdam”
Festivâla mûzikas programmu atklâs Turcijas dejas virtuoza Alpera Akèaja uzstâðanâs irâòu
mûziíu trio “Hamdam” pavadîbâ.
Austrumu mâksla un mûzika ir daudzðíautòaina un daudzpusîga, un ðî uzstâðanâs vienos laika ziòâ ïoti tâlus laikmetus un mâkslas estçtiskos virzienus ‒ Austrumu horeogrâfiju, kurâ
apvienojas tradîcijas un laikmetîgums, un persieðu mûziku, kuras saknes ietiecas dziïi senatnç.
Alpers Akèajs, daudzpusîgs, talantîgs mâkslinieks, demonstrçs skatîtâjiem savu improvizâcijas
meistarîbu un senos, mistiskos sûfiju rituâlos balstîtus horeogrâfijas autordarbus, kuros sintezçta grieðanâs un deja. Koncertâ viòð uzstâsies kopâ ar trio “Hamdam” mûziíiem, kuru repertuâru galvenokârt veido muzikâlas kompozîcijas ar izcilâ sûfiju dzejnieka un domâtâja Dþelâladdîna Rûmî vârdiem. Darinot meþìînes no melodijâm un kustîbâm, deja rokrokâ ar mûziku stâstîs par to, kâ mâkslas maìijas ietekmç apkârtçjâ pasaule iezaigojas prieka un iedvesmas krâsâs.
Klausîtâjus apburs liriskais un reibinoðais vijums no Dþelâladdîna Rûmî poçzijas, viena no
pasaulç labâkâ neja spçles meistara Darjuða Rasuli neja melodijâm, irâòu dafa un kurdu lautas
skaòâm, jo mûzika ir îpaða pasaule ârpus jebkâdâm robeþâm, tâ skar mûsu dzîves trauslâkâs
stîgas.
2. diena, 27. septembris, VEF Kultûras pils
Klasiskâ turku mûzika un Mevlevî dervîðu ordeòa (Rîga) Semas ceremonija
Ðajâ festivâla dienâ skatîtâji varçs klausîties Osmâòu impçrijas laika mûziku un vçrot kanonisko
Semas ceremoniju, kuras raðanâs vçsture iesniedzas gadsimtu dzîlçs, laikâ, kad Konjâ tika
dibinâts sûfiju Mevlevî ordenis.
Mûzika kâ garîgâs kultûras neatòemama sastâvdaïa attîstâs un iekïaujas daþâdos sabiedrîbas
slâòos, kur tâ iegûst sev raksturîgâs îpatnîbas, uzsûc sevî ticîgu cilvçku pasaules izjûtu un nes
pasaulç Dieviðíâs klâtbûtnes augsto noti.
Apvienojuðies, lai piedalîtos festivâlâ, talantîgi mûziíi no daþâdâm Turcijas pilsçtâm koncerta
pirmajâ daïâ izpildîs klasisko turku mûziku, Mevlevî sûfiju mûziku un Osmâòu impçrijas laika
skaòdarbus, tajâ skançs dziedâtâju neatkârtojamâs balsis, nejs, kudumi un tanburs. Turpinot
sekot autentiskajai melodijai, koncerta otrajâ daïâ skatîtâji redzçs Lielo Semas ceremoniju, kura tiks izpildîta, ievçrojot visas ðîs senâs mistçrijas tradîcijas un kanonus. Ir vçrts pievçrst îpaðu uzmanîbu koncerta programmas noslçdzoðajai daïai. Sirds dziesma ‒ tâ var nosaukt svinîgâs ceremonijas noslçgumu. Dziedâjums un mûzika ved sev lîdzi uz mûsu iekðçjâ visuma
slçptâkajiem nostûriem un paver durvis uz Dvçseles brîniðío dârzu. Mistiskâs melodijas
dziedinoðâ tîrîba, ritms, skançjuma dziïums ‒ iekðâ viss sâk pulsçt uz augstas nots unisonâ ar
Radîto pasauli, un ðajâ brîdî paplaðinâs apziòa ‒ caur iekðçjo pârdzimðanu atnâk jauna izpratne par vçrtîbâm un dzîves jçgu.
3. diena, 28. septembris, RLB Lielâ zâle;
4. diena, 29. septembris, Liepâjas Olimpiskais Centrs
Etno grupa “Èveneburebi” un gruzînu balets “Lelo” /solists Givi Kbilaðvili/
Divas festivâla dienas, Rîgâ un Liepâjâ, paies gruzînu melodiju skaòâs ‒ skatîtâjiem bûs iespçja
baudît dzirkstoðo Gruzijas kolorîtu, iepazîties ar tautas mûzikas, dziesmu un deju temperamentu un tradîcijâm. Ðie koncerti ir divu folkloras ansambïu ‒ etno grupas “Èveneburebi” un gruzînu baleta ‘Lelo” ‒ kopîgs projekts, kurâ pamîðus iekïauti dejas un vokâli instrumentâli priekðnesumi.
Etno grupas “Èveneburebi” (no gruz. “mûsu cilvçki”) dalîbnieki ir cçluðies no daþâdiem
Gruzijas apgabaliem, tas viòiem ïauj saglabât tradîciju un vokâlâs izpildîðanas veida
autentiskumu. Grupas mâkslinieki ne tikai dzied, bet arî dejo un spçlç gruzînu tautas mûzikas
instrumentus. “Èveneburebi” ar panâkumiem uzstâjas ar vieskoncertiem ârzemçs. Savas
pastâvçðanas laikâ grupa ir pabijusi daudzâs Eiropas un Âzijas valstîs, tostarp vairâkkârt arî
Latvijâ. Grupas repertuârâ ir gruzînu tautas mûzikas programma un grupas radîtu etnomûzikas
kompozîciju programma (ðajâ daïâ skançs bungas, sintezators un basìitâra).
Otrs ðî mûzikas projekta dalîbnieks ir Rîgas skatîtâjiem labi pazîstamais gruzînu ðovbalets
“Lelo” un tâ solists Givi Kbilaðvili. Pavasarî Rîgâ notika baleta viesizrâde, ko rîdzinieki uzòçma
ïoti sirsnîgi. Sajûsminâtie skatîtâji pçc izrâdes ar aplausiem ilgi nelaida prom no skatuves baleta mâksliniekus.
Festivâlâ turpinâsim iepazît ðovbaleta ‘Lelo” sniegumu nedaudz citâ dalîbnieku sastâvâ un
sadarbîbâ ar gruzînu etno grupu “Èveneburebi”.
Arî jaunajâ programmâ iekïautas daþâdu þanru tautas dejas, kas pârstâv atðíirîgus valsts reìionus un sociâlos slâòus, kâ arî laikmetîgâs dejas, kurâs izpauþas tautas gars un harizma. Ikvienas dejas vietçjo kolorîtu izceï krâðòie tçrpi, kas darinâti atbilstoði attiecîgâ novada iedzîvotâju ìçrbðanâs tradîcijâm.
Gruzînu tautas mûzika un dejas pârsteidz ar savu spilgtumu, savdabîbu, dinamiskumu, degsmi un plastiku. Tajâ cieði savijusies Gruzijas tautas vçsture un mâksla. Pateicoties dabas un sadzîves daudzveidîbai, daþâdos valsts nostûros gadu gaitâ veidojuðâs ïoti atðíirîgas un savdabîgas tautas dejas, dziesmas un mûzika, kuru izpildîðanas veids tiek nodots tâlâk no paaudzes paaudzç.
Mâkslinieki no Gruzijas pârsteidz publiku visâ pasaulç ar savu spilgto horeogrâfiju, reibinoðajâm
piruetçm un lçcieniem, enerìiskajâm un liriskajâm melodijâm un izcilâm balsîm, kas gan uz
skatuves, gan skatîtâju zâlç rada îpaðu gaisotni.
Biïetes var iegâdâties:
Biïeðu Servisa interneta vietnç www.bilesuserviss.lv,
Biïeðu Servisa pârdoðanas vietâs visâ Latvijâ,
pasâkuma norises vietâ pirms koncerta.