107031

VI starptautiskais Austrumu mâkslas un mûzikas festivâls “RUMI FEST”
28.09.2019


 VI starptautiskais Austrumu mâkslas un mûzikas festivâls

“RUMI FEST”

 

1. diena, 26. septembris, RLB Lielâ zâle


Alpers Akèajs un trio “Hamdam”

Festivâla mûzikas programmu atklâs Turcijas dejas virtuoza Alpera Akèaja uzstâðanâs irâòu

mûziíu trio “Hamdam” pavadîbâ.

Austrumu mâksla un mûzika ir daudzðíautòaina un daudzpusîga, un ðî uzstâðanâs vienos laika ziòâ ïoti tâlus laikmetus un mâkslas estçtiskos virzienus ‒ Austrumu horeogrâfiju, kurâ

apvienojas tradîcijas un laikmetîgums, un persieðu mûziku, kuras saknes ietiecas dziïi senatnç.

Alpers Akèajs, daudzpusîgs, talantîgs mâkslinieks, demonstrçs skatîtâjiem savu improvizâcijas

meistarîbu un senos, mistiskos sûfiju rituâlos balstîtus horeogrâfijas autordarbus, kuros sintezçta grieðanâs un deja. Koncertâ viòð uzstâsies kopâ ar trio “Hamdam” mûziíiem, kuru repertuâru galvenokârt veido muzikâlas kompozîcijas ar izcilâ sûfiju dzejnieka un domâtâja Dþelâladdîna Rûmî vârdiem. Darinot meþìînes no melodijâm un kustîbâm, deja rokrokâ ar mûziku stâstîs par to, kâ mâkslas maìijas ietekmç apkârtçjâ pasaule iezaigojas prieka un iedvesmas krâsâs.

Klausîtâjus apburs liriskais un reibinoðais vijums no Dþelâladdîna Rûmî poçzijas, viena no

pasaulç labâkâ neja spçles meistara Darjuða Rasuli neja melodijâm, irâòu dafa un kurdu lautas

skaòâm, jo mûzika ir îpaða pasaule ârpus jebkâdâm robeþâm, tâ skar mûsu dzîves trauslâkâs

stîgas.


 

2. diena, 27. septembris, VEF Kultûras pils


Klasiskâ turku mûzika un Mevlevî dervîðu ordeòa (Rîga) Semas ceremonija


Ðajâ festivâla dienâ skatîtâji varçs klausîties Osmâòu impçrijas laika mûziku un vçrot kanonisko

Semas ceremoniju, kuras raðanâs vçsture iesniedzas gadsimtu dzîlçs, laikâ, kad Konjâ tika

dibinâts sûfiju Mevlevî ordenis.

Mûzika kâ garîgâs kultûras neatòemama sastâvdaïa attîstâs un iekïaujas daþâdos sabiedrîbas

slâòos, kur tâ iegûst sev raksturîgâs îpatnîbas, uzsûc sevî ticîgu cilvçku pasaules izjûtu un nes

pasaulç Dieviðíâs klâtbûtnes augsto noti.

Apvienojuðies, lai piedalîtos festivâlâ, talantîgi mûziíi no daþâdâm Turcijas pilsçtâm koncerta

pirmajâ daïâ izpildîs klasisko turku mûziku, Mevlevî sûfiju mûziku un Osmâòu impçrijas laika

skaòdarbus, tajâ skançs dziedâtâju neatkârtojamâs balsis, nejs, kudumi un tanburs. Turpinot

sekot autentiskajai melodijai, koncerta otrajâ daïâ skatîtâji redzçs Lielo Semas ceremoniju, kura tiks izpildîta, ievçrojot visas ðîs senâs mistçrijas tradîcijas un kanonus. Ir vçrts pievçrst îpaðu uzmanîbu koncerta programmas noslçdzoðajai daïai. Sirds dziesma ‒ tâ var nosaukt svinîgâs ceremonijas noslçgumu. Dziedâjums un mûzika ved sev lîdzi uz mûsu iekðçjâ visuma

slçptâkajiem nostûriem un paver durvis uz Dvçseles brîniðío dârzu. Mistiskâs melodijas

dziedinoðâ tîrîba, ritms, skançjuma dziïums ‒ iekðâ viss sâk pulsçt uz augstas nots unisonâ ar

Radîto pasauli, un ðajâ brîdî paplaðinâs apziòa ‒ caur iekðçjo pârdzimðanu atnâk jauna izpratne par vçrtîbâm un dzîves jçgu.


3. diena, 28. septembris, RLB Lielâ zâle;

 

4. diena, 29. septembris, Liepâjas Olimpiskais Centrs


Etno grupa “Èveneburebi” un gruzînu balets “Lelo” /solists Givi Kbilaðvili/


Divas festivâla dienas, Rîgâ un Liepâjâ, paies gruzînu melodiju skaòâs ‒ skatîtâjiem bûs iespçja

baudît dzirkstoðo Gruzijas kolorîtu, iepazîties ar tautas mûzikas, dziesmu un deju temperamentu un tradîcijâm. Ðie koncerti ir divu folkloras ansambïu ‒ etno grupas “Èveneburebi” un gruzînu baleta ‘Lelo” ‒ kopîgs projekts, kurâ pamîðus iekïauti dejas un vokâli instrumentâli priekðnesumi.

Etno grupas “Èveneburebi” (no gruz. “mûsu cilvçki”) dalîbnieki ir cçluðies no daþâdiem

Gruzijas apgabaliem, tas viòiem ïauj saglabât tradîciju un vokâlâs izpildîðanas veida

autentiskumu. Grupas mâkslinieki ne tikai dzied, bet arî dejo un spçlç gruzînu tautas mûzikas

instrumentus. “Èveneburebi” ar panâkumiem uzstâjas ar vieskoncertiem ârzemçs. Savas

pastâvçðanas laikâ grupa ir pabijusi daudzâs Eiropas un Âzijas valstîs, tostarp vairâkkârt arî

Latvijâ. Grupas repertuârâ ir gruzînu tautas mûzikas programma un grupas radîtu etnomûzikas

kompozîciju programma (ðajâ daïâ skançs bungas, sintezators un basìitâra).

Otrs ðî mûzikas projekta dalîbnieks ir Rîgas skatîtâjiem labi pazîstamais gruzînu ðovbalets

“Lelo” un tâ solists Givi Kbilaðvili. Pavasarî Rîgâ notika baleta viesizrâde, ko rîdzinieki uzòçma

ïoti sirsnîgi. Sajûsminâtie skatîtâji pçc izrâdes ar aplausiem ilgi nelaida prom no skatuves baleta mâksliniekus.

Festivâlâ turpinâsim iepazît ðovbaleta ‘Lelo” sniegumu nedaudz citâ dalîbnieku sastâvâ un

sadarbîbâ ar gruzînu etno grupu “Èveneburebi”.

Arî jaunajâ programmâ iekïautas daþâdu þanru tautas dejas, kas pârstâv atðíirîgus valsts reìionus un sociâlos slâòus, kâ arî laikmetîgâs dejas, kurâs izpauþas tautas gars un harizma. Ikvienas dejas vietçjo kolorîtu izceï krâðòie tçrpi, kas darinâti atbilstoði attiecîgâ novada iedzîvotâju ìçrbðanâs tradîcijâm.

Gruzînu tautas mûzika un dejas pârsteidz ar savu spilgtumu, savdabîbu, dinamiskumu, degsmi un plastiku. Tajâ cieði savijusies Gruzijas tautas vçsture un mâksla. Pateicoties dabas un sadzîves daudzveidîbai, daþâdos valsts nostûros gadu gaitâ veidojuðâs ïoti atðíirîgas un savdabîgas tautas dejas, dziesmas un mûzika, kuru izpildîðanas veids tiek nodots tâlâk no paaudzes paaudzç.

Mâkslinieki no Gruzijas pârsteidz publiku visâ pasaulç ar savu spilgto horeogrâfiju, reibinoðajâm

piruetçm un lçcieniem, enerìiskajâm un liriskajâm melodijâm un izcilâm balsîm, kas gan uz

skatuves, gan skatîtâju zâlç rada îpaðu gaisotni.


                 

https://www.youtube.com/watch?v=Ih9P4HrEOAY&feature=youtu.be&fbclid=IwAR1ylK9j19X-g6QOclF1EYaMkfgv9BY48FlWJaz2-u8Tf71AJ5_xuEDI2Kk  

 

 

Biïetes var iegâdâties:

Biïeðu Servisa interneta vietnç www.bilesuserviss.lv,

Biïeðu Servisa pârdoðanas vietâs visâ Latvijâ,

pasâkuma norises vietâ pirms koncerta. 





      Atpakaï