50067

Kanberas Latviešu biedrība



Kanberas Latviešu biedrība (KLB), viena no pirmajām latviešu biedrībām Austrālijā, dibināta 1949. gada 8. maijā, lai apvienotu Kanberā dzīvojošus latviešus, kuri atzīst Latvijas kultūras un tradīciju turpināšanu un veicināšanu.

Biedrības logo attēlots vairogs ar sarkanbaltsarkanām krāsām un uzrakstu „Latvija”.

KLB pārvalde sastāv no pilnsapulces, valdes un Revīzijas komisijas.

Kanberas Latviešu biedrības priekšsēdētājs ir Ēriks Ingevics.

Pilnsapulcē, kas sanāk katru gadu, var piedalīties visi balstiesīgie biedrības locekļi. Pilnsapulce ievēl biedrības priekšsēdētāju un citus valdes locekļus. Starp tiem ir priekšsēdētāja vietnieks, sekretārs, kasieris un citi valdes locekļi,  kuru skaitu var noteikt valde. Pilnsapulce arī ievēl Revīzijas komisiju.
 



  Vēsture

KLB dibinātāja bija Kanberas latviešu komiteja, kura sāka darboties 1949. gada janvārī, sekojot Austrālijas Imigrācijas ministrijas pieprasījumam latviešiem izvēlēt pārstāvi, lai uzturētu sakarus ar vietējām iestādēm un sabiedrību. Šīs komitejas locekļi bija Jānis Vēliņš (priekšsēdētājs), Gerda Longmane ( priekšsēdētāja vietniece un latviešu pārstāve), Valeska Lāna, Rūdolfs Krastiņš un Jānis Skuja. Neviens no komitejas locekļiem netika ievēlēts jaunās biedrības valdē.

Kanberas latviešu biedrības valdes pirmais sastāvs bija: Eižens Freimanis (priekšsēdētājs), Oskars Pumpurs (priekšsēdētāja vietnieks), Elvīra Ārone (sekretāre), Justiāns Doniks (kasieris) un Jānis Miezis (biedrzinis). Biedrības dibināšanas svinības notika 1949. gada 25. jūnijā, un tās noslēdzās ar Jāņu balli.

Biedrības paspārnē sāka veidoties Kanberas pirmie kultūras un sabiedriskie pasākumi. Tika nodibināts koris, sporta kopa, tautas deju kopa un bibliotēka. Vēlāk sāka darboties rokdarbnieču kopa. Sāka rīkot teātra izrādes un saviesīgus vakarus. Latvieši piedalījās plašākos imigrantu sarīkojumos kopā ar citām tautībām.

Biedrībā sākuma gados notika diezgan biežas vadības maiņas biedru domstarpību dēļ. Lielāka stabilitāte tika sasniegta 1950. gadu vidū, kad par biedrības priekšnieku kļuva Boris Kokle. Viņš palika biedrības vadībā 14 gadus līdz savai nāvei 1968. gadā.

Sākuma gados viens no galvenajiem biedrības uzdevumiem bija iepazīstināt austrāliešu sabiedrību ar latviešu imigrantiem un palīdzēt vietējām iestādēm sadarboties ar ieceļotājiem. Vēlāk, latviešiem iedzīvojoties jaunajā mītnes zemē, biedrības loma mainījās. Par galveno uzdevumu kļuva latviešu saimes kulturālās un sabiedriskās dzīves izveidošana un uzturēšana.

1970. gadu vidū KLB kopā ar citām organizācijām bija iesaistīta politiskā kampaņā pret Gofa Vitlama vadītās Strādnieku partijas valdības lēmumu 1974. gadā atzīt de jure Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienībā. Notika plašas demonstrācijas daudzās pilsētās, tika rakstītas protesta vēstules un petīcijas valdībai un parlamentam. Šī kampaņa, kurā piedalījās visas Baltijas tautas, panāca to ka Liberāļu un Lauku partijas, kas tanī laikā bija opozīcijā, apsolīja atsaukt Vitlama valdības lēmumu. Tas tika darīts, kad Malkoma Freizera vadītā koalīcija uzvarēja 1975. gada decembra vēlēšanās.

1977. gadā biedrības vadībā nāca jaunāka paaudze, par biedrības priekšsēdētaju ievēlēja Jāni Ātrenu. Biedrība kopā ar citām Kanberas latviešu organizācijām piedalījās Austrālijas latviešu Kultūras dienu rīkošanā Kanberā 1976., 1982. un 1990. gadā.

Latvijas politiskā atmoda 1980. gadu beigās nesa jaunas pārmaiņas biedrības darbā. Sākās plašas politiskas aktivitātes par Latvijas neatkarības atjaunošanu, kas kļuva par biedrības galveno uzdevumu. Tika rīkotas demonstrācijas, iesniegti protesti sūtniecībām un politiķiem, sagatavota informācija presei un televīzijai. Biedrība rīkoja no Padomju  Savienības izraidīto režīma pretinieku uzņemšanu un viņu tikšanos ar Austrālijas politiķiem un Kanberas latviešiem. Šie notikumi deva jaunu sparu biedrības darbam,  kurā bija iestājies atslābums.

Ar Padomju Savienības sabrukumu un Latvijas neatkarības de facto atjaunošanu sākās jauns posms biedrības darbā. Tagad par biedrības galvenajiem uzdevumiem kļuva uzturēt sakarus ar Latviju, saturēt kopā Kanberā un tās apkārtnē dzīvojošos latviešus un veicināt palīdzības darbu atjaunotai Latvijai.

KLB pārraudzībā sākotnēji darbojās skola, bibliotēka, koris, kā arī tautas deju, teātra, sporta, un rokdarbnieču kopas. Savulaik šīs vienības deva lielu ieguldījumu biedrības darbā, taču pēdējos gados lielākā daļa no tām ir savu darbību izbeigušas.

Jauktā kora izveidošana bija viens no pirmajiem Kanberas latviešu kultūras pasākumiem. Kori dibināja 1949. gadā diriģenta Staņislava Minčenko vadībā. Sākumā korī bija 40 dziedātāju. Diriģentiem mainoties, kora dziedātāju skaits samazinājās un kora darbība kādu laiku apsīka, bet vēlāk atkal atjaunojās. Kori turpmākos gados diriģēja Valdemārs Rullis, Pranas Darius, Irma Pumpura un Kaspars Svenne. Kādu laiku Kanberā darbojās arī jauktais dubultkvartets un vīru koris. Jauktais koris darbību beidza pēc 1990. gada Kultūras dienām Kanberā.

Kanberas latviešu svētdienas skola sāka darboties 1953. gadā ar 20 skolēniem un 6 skolotājiem. Sākumā tā bija Kanberas latviešu luterāņu draudzes paspārnē. Skolas darbībā bija pārtraukumi, skolēnu un skolotāju skaitam mainoties. 1958. gadā skola pārgāja KLB pārziņā.  Sākuma gados strādāja skolotāji, kas izglītību bija ieguvuši Latvijā. Vēlāk, 1970. gados,  skolā sākās jauna rosība ar jaunu skolotāju iesaistīšanu, kas savu pedagoģisko  izglītību bija ieguvuši Austrālijā. Skolas vadītāji tās darbības laikā bija Rita Alpa, Austra Gūtmane, Māra Siksna, Irēna Svilāne, Pēteris Medenis un Silvija Kreitāla. Skola darbību beidza 1989. gadā.

Kanberas latviešu rokdarbnieču kopu nodibināja 1972. gadā Emmas Āboltiņas un Sofijas Sapietes ierosmē. Tās mērķis bija apgūt, uzglabāt un popularizēt latviešu lietišķo mākslu un darīt visu iespējamo, lai šo mūsu tautas mantojumu nodotu nākamām paaudzēm. Rokdarbnieces rīkoja daudzas izstādes un  piedalījās latviešu Kultūras dienās Austrālijā, kur tās  guva lielus panākumus. Kopa rīkoja literāras pēcpusdienas un aktīvi piedalījās Kanberas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Rokdarbnieces izveidoja arī teātra kopu un iestudēja vairākas lugas, lielākoties Māras Mūrnieces režijā. Sarūkot rokdarbnieču skaitam, kopa ir izbeigusi savu darbību.

  Aktivitātes

Kanberas Latviešu biedrības paspārnē jau 61 gadu darbojas Tautas deju kopa „Sprigulītis”, kas dibināta 1953. gada 13.decembrī Skaidrītes Dariusas vadībā. Pirmos 20 gadus dejots tika visā Auistrālijā – Kultūras dienās, Jaunatnes dienās, kā arī pašiem savā pilsētā rīkojot lieluzvedumus un sadancojoties ar citu pilsētu deju kopām. 1973. gadā, izturot konkursu,  „Sprigulītis” dejoja Sidnejas Operas nama atklāšanas koncertā un pēc tam ik gadus piedalījās Operas nama rīkotajā folkloras festivālā. No 1976. gada  „Sprigulītis” kopā ar „Jautro pāri” apvienojās „Saules jostas” ansamblī un  uzveda 10 lieluzvedumus (Skaidrītes Dariusas horeogrāfijas), ar kuriem devās septiņās pasaules turnejās (Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Eiropā), pēdējās divās iekļaujot arī  Latviju.  Kopš 1990. gada „Sprigulītis”  piedalījies arī Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. „Sprigulītī” ir dejojuši simtiem dejotāju; tā ziedu laikos kopā bija pāri par 50 dejotājiem. Šodien ir jau pievienojusies trešā „sprigulīšu” paaudze,  tā ir kļuvusi ģimeņu dejotāju kopa, jo tajā dejo vecāki (otrās paaudzes dejotāji) ar savu jauno audzi.. „Sprigulīša” vadītāja kopš dibināšanas ir Skaidrīte Dariusa.

Biedrība  rīko saietus reizi mēnesī ar referātiem, pārrunām, video izrādēm, mākslinieciskiem priekšnesumiem un saviesīgiem vakariem. Katru gadu tiek svinēti Jāņi.. Daži no šiem saietiem tiek rīkoti sadarbībā ar Daugavas Vanagu organizāciju. Bez regulāriem saietiem biedrība ik gadu rīko Latvijas Valsts svētku svinības 18. novembrī un aizvesto piemiņas atceri 14. jūnijā. Valsts svētku galvenie runu teicēji tagad lielākoties ir no Latvijas  un  uzstājas arī citos lielākos latviešu centros Austrālijā. Aizvesto piemiņas akts parasti tiek rīkots kopēji visiem baltiešiem, un tas notiek angļu valodā. Atbildību par šo sarīkojumu uzņemas visas trīs Baltijas tautas rotācijas kārtībā.

Kanberas latviešu saimei dažkārt iznāk tikties ar valdības delegācijām no Latvijas, kas brauc uz Kanberu, lai tiktos ar Austrālijas valdības pārstāvjiem. Tā 1996. gadā kā Austrālijas Parlamenta viesi Kanberā bija Latvijas Saeimas delegācija, ko vadīja Alfrēds Čepānis. 2007. gadā Kanberā viesojās otra Latvijas Saeimas delegācija Induļa Emša vadībā. KLB sarīkoja delegācijas tikšanos ar Kanberas latviešiem. Savu līdzekļu ietvaros  KLB pa laikam ir devusi finansiālo atbalstu dažādiem pasākumiem Latvijā.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas  Kanberā ir viesojušies daudz latviešu mākslinieki un citi kultūras darbinieki gan no Latvijas, gan citām mītnes zemēm. Tā, piemēram, 2014. gada maijā savas vizītes laikā Austrālijā, Kanberas Latviešu biedrību apmeklēja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis.

2014. gadā Kanberas latviešu biedrība atzīmē biedrības 65 gadu jubileju. Un, lai gan Kanberas latviešu saimei sarūkot,  dažu nozaru darbība nākotnē samazināsies, Kanberas Latviešu biedrība turpinās darbību, rīkojot regulārus sarīkjumus, galveno Latvijas piemiņu dienu atzīmēšanu un pulcējot ap sevi Kanberas latviešus.

  Kontakti
Biedrības adrese
Canberra Latvian Society, PO Box 6103, Kingston, Canberra, ACT  2604, Australia
                                               
Priekšsēdētājs Ēriks Ingevics
133 MacKenzie Street, Hackett, ACT  2602, Australia
Tel.  61 02 62477290  
E – pasts: e.inge@y7mail.com

Vice-priekšsēdētājs Juris Jakovics
3 Bingley Crescent, Fraser, ACT  2615 , Australia
Tel. 61 02 62586189  
E – pasts: jakj@iimetro.com.au  

Sekretārs  Andrejs Grigulis
11 Cotton Place, MacGregor, ACT  2615, Australia
Tel. 61 02 62551467  
E – pasts: grigulis@velocitynet.com.au

Kasieris  Jānis Stambulis
3 Gilday Place, Fadden, ACT  2904,  Australia
 Tel. 61 02 62918032
E – pasts:  jstambulis@yahoo.com.au

Sabiedrisko uzdevumu vadītāja Skaidrīte Dariusa
48 Rivett Street, Hackett, ACT  2602,  Australia
Tel. 61 04 17654002
E – pasts:  skaidrite@ozemail.com.au

Ielādēju...



 
      Atpakaļ