62747

Daugavpils Latviešu biedrība



Daugavpils Latviešu biedrība dibināta 1917. gada 13. aprīlī. Padomju vara pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā biedrību slēdza. Daugavpils Latviešu biedrība atjaunota 1993. gadā, Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta 2006. gada 27. februārī.

Daugavpils Latviešu biedrības misija ir pulcināt ap sevi visus latviešus, kas apņēmušies kopdarbības ceļā veicināt savu attīstību, celt nacionālo un valstisko apziņu un vietējās sabiedrības kulturālo līmeni.



Biedrības mērķi ir sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, valodu, tautas tradīcijas, nacionālo identitāti un latvisko dzīves veidu, veicināt latviešu nacionālās piederības un valstiskās apziņas nostiprināšanos, veicināt latviešu vienotību, aktīvi iesaistīties tautas kultūras dzīves pasākumos, veicināt sadarbību ar citām kultūras biedrībām. Biedrība pulcina biedrus apvienotai pašdarbībai, pašpalīdzībai un pašpārvaldībai, sekmējot vienības gara, uzņēmības un latviskās kultūras izkopšanu un nostiprināšanu.
Daugavpils Latviešu biedrībā darbojas ap 200 biedru. Biedrības darbu vada valde. Daugavpils Latviešu biedrības valdes priekšsēdētāja ir Genovefa Barkovska.

  Vēsture

Līdz Latvijas valsts nodibināšanai latviešiem Daugavpilī, tāpat kā pārējā Latgalē, bija liegta biedrošanās brīvība, jo Vitebskas guberņā valdīja citi administratīvie likumi kā pārējā Latvijā. Daugavpils latvieši kopš 1904. gadā mēroja ceļu pāri Daugavai uz Grīvu, kas atradās toreizējās Kurzemes guberņas teritorijā, kur latvieši jau bija izcīnījuši iespēju pulcēties savās organizācijās.
Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas Krievijā arī Daugavpils latvieši ieguva biedrošanās un vārda brīvību. Jau 1917. gada 13. aprīlī uzrakstīts pirmais Daugavpils Latviešu biedrības protokols, tādēļ šī diena uzskatāma par Daugavpils Latviešu biedrības dibināšanas dienu. 1917. gadā biedrība paspēja sarīkot vien dažus pasākumus, kad tās darbu apturēja revolūcija un vācu okupācija.
Biedrības darbību atjaunoja 1920. gada 24. februārī, sapulcējoties 18 bied¬rības biedriem. Sākumā biedrības darbs galvenokārt saistījās ar karā cietušo un bāreņu aprūpi, bērnudārzu organizēšanu un citiem labdarības darbiem. 1921. gadā biedrība ieguva pastāvīgas telpas, bet 1922. gadā izveidoja Gaidu pulciņu. Tika rīkoti literāro diskusiju un nacionālo rokdarbu vakari, gleznu izstādes.
1935. gadā Daugavpils Latviešu biedrību sāka vadīt Daugavpils Apgabaltiesas priekšsēdētājs Aleksandrs Ko¬ciņš. Viņa laikā darbs uzplauka, biedrība sāka domāt par sava - Vienības nama -  celšanu. Nams tika uzcelts galvenokārt par tautas un banku ziedojumiem. Valsts prezidents Kārlis Ulmanis atbalstīja Vienības nama celšanu Daugavpilī un atvēlēja projekta īstenošanai līdzekļus arī no valsts budžeta. 1937. gada 10. decembrī Vienības nama būve tika pabeigta un Daugavpils latvieši saņēma modernu namu ar peldbaseinu, teātri un koncertzāli.
Daugavpils Latviešu biedrībā šajā laikā darbojās 14 dažādas komisijas un sekcijas. No 1934. gada biedrība izdeva savu laikrakstu “Latgales Vēstnesis”, kas no 1939. gada sāka iznākt kā dienas laikraksts “Daugavas Vēstnesis”. Biedrības vadībā bija daudzi pilsētā ievērojami darbinieki, arī pilsētas galva. Arī tā laika valsts politika bija vērsta uz Austrumu novadu latviskošanu, uz Daugavpili un Latgali tika sūtīti valsts ierēdņi – latvieši: juristi, dzelzceļnieki, skolotāji, ārsti. 1940. gadā Daugavpils Lat¬viešu biedrībā bija 1554 biedri.
Raženi iesākto un rosīgo Daugavpils Latviešu biedrības darbu 1940. gadā pārtrauca Latvijas okupācija un tai sekojošais Otrais pasaules karš. Okupācijas vara 1940. gadā biedrības darbu, tāpat kā citu Latvijas sabiedrisko organizāciju darbību, pārtrauca. Vācu okupācijas laikā biedrība darbību atjaunoja, atsāka izdot laikrakstu un organizēja dažus pasākumus, tomēr tās aktivitāte bija neliela.
Sākoties Atmodai, 1991. gadā Daugavpils Latviešu biedrība tika atjaunota. Biedrība rīkoja Ziemassvētku sarīkojumu un atpūtas vakarus, izveidoja latviešu folkloras ansambli “Dzīsme”. 1992. gada 7. oktobrī Daugavpils Latviešu biedrībai tika piešķirtas telpas Vienības namā. Taču pāris gadus pēc darbības atsākšanas biedrības darbs apsīka un tā beidza pastāvēt.
2003. gada novembrī Vienības namā sanāca bijušie biedrības biedri un nolēma atjaunot biedrības darbu.

  Aktivitātes

Daugavpils Latviešu biedrībā darbojas vairākas komisijas – Kultūras komisija, Saimniecības komisija, Vēstures komisija, Revīzijas komisija. Daugavpils Latviešu biedrībā darbojas folkloras ansamblis “Dzīsme”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Saime” un senioru deju kolektīvs “Atbalss”.
Daugavpils Latviešu biedrība ir Latviešu biedrību savienības biedre, piedalījusies un organizējusi Daugavpilī Latviešu biedrību salidojumus. Regulāri tiek rīkoti gadskārtu un saviesīgi sarīkojumi.
Biedrība lielu vērību pievērš jaunatnes iesaistīšanai, rīkojot konkursus skolu jaunatnei, aktīvi iesaistās arī latviešu sabiedrībai svarīgu sabiedriskās dzīves jautājumu risināšanā, uztur sadarbību ar ārvalstu Latviešu biedrībām un sava novada mazākumtautību biedrībām.
Gatavojoties Latvijas 100 – gadei, pēc Daugavpils Latviešu biedrības ierosmes Daugavpils biedrības nolēmušas par godu valsts svētkiem dāvināt pilsētai kādu īpašu pieminekli – Latvijas valsts veidošanās apliecinājumu. Ir izsludināts metu konkurss un mākslinieki tiek aicināti iesniegt skices. Daugavpils Latviešu biedrība cer uz lielu vietējo un ārzemju mākslinieku atsaucību.

 Kontakti

Adrese
Rīgas ielā 22a, Daugavpils, LV-5401

E-pasts: dauglb@inbox.lv

Genovefa Barkovska, Daugavpils Latviešu biedrības valdes priekšsēdētāja
Tālr.: 654 25150
E-pasts: genovefa.barkovska@du.lv




 
      Atpakaļ