Rîgas Latvieðu biedrîbas nams


Jânis Fridrihs Baumanis

Konstantîns Pçkðçns

RLB nams (1909.)
Pirmais Rîgas Latvieðu biedrîbas (RLB) nams celts 1869.gadâ pçc Jâòa Fridriha Baumaòa projekta. 1897.gadâ çku nedaudz paplaðinâja un pârveidoja pçc arhitekta Konstantîna Pçkðçna projekta. 1908.gadâ ðî çka pilnîgi nodega.

Jânis Fridrihs Baumanis

Konstantîns Pçkðçns

 



RLB tûlît íçrâs pie nama atjaunoðanas. Notika projektu konkurss, kurâ skices iesniedza arhitekti E.Laube, E.Pole, M.Nukða, A.Malvess, J.Alksnis, A.Vanags un A.Medlingers.


1908. gada oktobrî Vidzemes gubernators apstiprinâja arhitekta E.Laubes skices, tomçr jau nâkamâ gada aprîlî tika apstiprinâts jauns arhitektu E.Laubes un E.Poles projekts, pçc kura arî çku uzcçla. Bûvdarbus beidza un namu iesvçtîja 1909.gada decembrî. Galîgâ projekta izstrâdâðanu uzticçja E.Laubem un E.Polem.


Rîgas Latvieðu biedrîbas namam ir pieci, bet pagalma pusç seði stâvi.

Ðis nams ir pirmâ çka Rîgâ, kas celta neoklasicisma garâ. Portâlos izmantotas pulçta granîta kolonnas ar joniskiem kapiteïiem, klasiska formu skaidrîba vçrojama visâ fasâdes kompozîcijâ ar abpus galvenajai ieejai simetriski izvietotajiem rizalîtiem.
Ðîs çkas izvietojumâ galvenâ nozîme ir vispârinâtam apjomam, nevis izsmalcinâtâm detaïâm vai orderu arhitektûras elementiem fasâdes noformçjumâ. Kopumâ asimetriskâ bûvíermeòa arhitektoniskajâ veidolâ atspoguïojas arî atseviðías Vînes jûgendstila formâlâs iezîmes. Îpaði tas sakâms par rizalîtu veidojumu, kurus vainago kupoli. Tipiski jûgendstila elementi ir arî dekoratîvie panno, kurus sareþìîtâ krâsaina cementa un mozaîkas ielikumu tehnikâ veidojis Janis Rozentâls.
Centrâlajâ kompozîcijâ alegoriski tçli no senu teiksmu pasaules - Pçrkons, Potrimps un Pîkols - simbolizç kultûras mçríus - skaistumu, spçku un gudrîbu. Savukârt, panno uz rizalîtiem attçloti lîdzekïi ðo mçríu sasniegðanai - mâksla, zinâtne, zemkopîba un rûpniecîba. Tâs ir kompozîcijas "Saules sveiciens" uz kreisâ un "Pie avota" uz labâ rizalîta. Nama galvenâ telpa ir augðçjos stâvos izvietotâ teâtra un koncertzâle ar 450 vietâm parterâ un 210 vietâm balkonâ. Zem tâs, çkas otrajâ stâvâ atrodas sarîkojumu zâle, kâ arî virkne citu telpu sanâksmçm, birojiem un sabiedriskâm vajadzîbâm.
20. gs. 30. gadu otrajâ pusç, kad par RLB goda biedru kïuva Kârlis Ulmanis, tâs sabiedriskâ dzîve aktivizçjâs, iegûstot reprezentâcijas raksturu. Radâs nepiecieðamîba pçc jaunâm telpâm saviesîgâm sanâksmçm un citiem pasâkumiem. Ðo uzdevumu 1935.gadâ nolçma atrisinât ar piebûvi, nojaucot blakus esoðo 4 stâvu namu Meríeïa ielâ 15, kas piederçja biedrîbai jau no 1902. gada. Piebûves projektçðanu uzticçja arhitektam E. Laubem.

Çkas paplaðinâðanu pabeidza 1938. gadâ. Piebûves ârçjais veidols ir veiksmîgi pakârtots pamatçkas arhitektûrai. Jaunâs daïas pirmajâ stâvâ atrodas restorâns, bet augðçjos - vairâkas kluba un banketu zâles, no kurâm ievçrojamâkâ ir Lîgo zâle otrajâ un Zelta zâle treðajâ stâvâ. Nama iekðtelpu apdare ieturçta klasicizçtâs formâs, tâ ïoti raksturîga E.Laubes tâ laika radoðajam rokrakstam, izmantoti arî atseviðíi barokâla vai etnogrâfiska rakstura elementi. E.Laube pats izstrâdâja zîmçjumus pilnîgi visâm detaïâm - kâpòu margâm, durvîm, portâliem, kamîniem, ìipða veidojumiem, sienu un griestu apdarçm, gaismas íermeòiem, mçbelçm. E. Laube nedaudz pârveidoja arî vecâ nama plânojumu, apvienojot to vienâ kompleksâ ar jauno daïu. Jaunâ korpusa ieeju akcentç neliels kolonnu portiks un varâ kaltas durvis ar Tiesu pils, Doma baznîcas, Brîvîbas pieminekïa un Pulvertoròa attçliem.

Visi çkas interjeri ir samçrâ labi un autentiski saglabâjuðies. Izòçmums ir daïçji aizkrâsotie Zelta zâles griesti un Lîgo zâles griestu gleznojums, kura autors ir E.Treilons. Tos paredzçts restaurçt.

Ernests PoleErnests Pole
(1872.-1914.) dzimis Lutriíu Birzniekos kâ saimnieka dçls, mâcîjies Saldû, tad Kuldîgâ, beidzis Baltijas skolotâju seminâru, 1901.gadâ beidzis Arensburgas ìimnâziju kâ eksterns. No 1901.-1903.gadam studçja lauksaimniecîbu Jaunaleksandrovas Lauksaimniecîbas un meþkopîbas institûtâ, no 1904.-1908.gadam studçja arhitektûru Rîgas Politehniskajâ institûtâ, ko beidza ar arhitekta grâdu. Pçc E.Poles projektiem celta piekto Vispârçjo Dziesmu svçtku pagaidu çka, Rîgas Savstarpçjâs kredîtsabiedrîbas nams Brîvîbas bulvâra un Elizabetes ielas stûrî, Rîgas Amatnieku krâjaizdevu kases nams Kr.Barona un Elizabetes ielas stûrî, nams Elizabetes un Pulkveþa Brieþa ielu stûrî, kâ arî ap 40 daudzstâvu mûra dzîvojamo namu Rîgâ.



Eiþens LaubeEiþens Laube
(1880.-1967.) 1899. gadâ beidzis Pçtera reâlskolu Rîgâ, 1906.gadâ Rîgas Politehniskâ institûta (RPI) Arhitektûras nodaïu. 1907.gadâ kïuva par RPI docentu. 1919.gadâ E.Laubi aicinâja piedalîties Latvijas Universitâtes Arhitektûras fakultâtes organizçðanâ, 1920.gadâ viòð iecelts par Arhitektûras fakultâtes profesoru. No 1919.-1922. un no 1932.-1934.g. ir fakultâtes dekâns. Pçc E.Laubes projektiem lîdz 1.Pasaules karam uzcelts ap 80 daudzstâvu mûra çku - galvenokârt îres nami, kâ arî vairâkas sabiedriskâs çkas - Tirgotâju un rûpnieku savstarpçjâs kredîtsabiedrîbas nams Brîvîbas ielâ 33 (1912), Íeniòa skola Tçrbatas ielâ 15/17 (1905, kopâ ar K.Pçkðçnu ) u.c. Tâs visas veidotas nacionâlâ romantisma vai racionâlistiskâ stateniskâ jûgendstila formu valodâ. 20. un 30.gados E.Laube veicis virkni sabiedrisko çku atjaunoðanas un pârbûves darbus. Pçc viòa projektiem bûvçta Jelgavas cukurfabrika, Íemeru viesnîca (1933), Trîszvaigþòu tornis Rîgas pilî (1938) u.c. celtnes.


                                                                                                        Materiâls tapis sadarbîbâ ar prof. Jâni Krastiòu